Mujānu Baltais tornis


Mujānu Rietumu jeb t.s. Baltais tornis izbūvēts 15. gs. b. / 16. gs. sākumā bijušās Rīgas arhibīskapa vasaļa pils pils DR stūrī. Plānā apaļais tornis bijis piemērots kara darbībai ar uguns šaujamajiem ieročiem.

1689.gadā zīmētajā Vidzemes ceļu kartē rādīts pils plāns ar diviem apaļiem torņiem Rietumu un Ziemeļu stūrī un četrstūrainu izvirzījumu Dienvidu stūrī. Mujānu pils, līdzīgi kā citas Latvijas pilis, domājams, sagrauta Ziemeļu kara laikā. No 18. gs. līdz 19. gs. 2. pusei arī tornis pakāpeniski nonācis drupu stāvoklī. 19.gs. beigās tornis no drupu stāvokļa atjaunots izklaides un, iespējams, daļēji, saimnieciskai funkcijai. Šajā laikā no pils puses pārbūvēta ieeja, 2.stāvā logailām pārmūrētas ķieģelu mūra pārsedzes. 3.stāva līmenī nostiprināts kāpņu izejas zonā esošs ārsienas mūra fragments ar logailu, kur mūra daļa nobrukusis jau 20. gs. 30. gados.

Torņa restaurācijas projektēšana uzsākta 2003. gadā, izstrādājot risinājumus pagaidu jumta konstrukcijai, un 2005. gadā projekts realizēts. Apkārt tornim izveidotas sastatnes, no kurām iecerēts veikt konservācijas darbus. Vienlaikus sastatnes balsta arī pagaidu jumtu un nodrošina apmeklētāju pieeju torņa augšdaļai.

2005. gadā izstrādāts torņa mūra daļas konservācijas projekts, kas vēl gaida savu realizāciju.

Arhitekts: Artūrs Lapiņš
Mūra konservācijas metodika: Anda Robežniece
Būvinženieris: Andrejs Barbars
Arhitektoniskā izpēte: Ilmārs Dirveiks.

This entry was posted in 2003., Konservācijas projekts, Pilsdrupas. Bookmark the permalink.

Comments are closed.