Ieskats Rīgas pils būvvēsturē


Rīgas Pils komplekss veidojies ilgstošā laika posmā, nepārtraukti to pārbūvējot un piemērojot katra laika funkcionālajām prasībām. Pašreizējais apjomu kārtojums pakāpeniski veidojies kopš 17. gs., to papildinot un noformējot 19. gs. un 20. gs. 30.gados. Rīgas Pils pēc būvtipa ir t.s. ordeņa kastela, arhitektoniski tās kodolu veido Kastela jeb Galvenā pils un Priekšpils. 18. un 19. gs. šis kodols pārplānots, papildināts un pārveidots pārvaldes ēkas vajadzībām, Austrumu pusē Kastelai piebūvējot jaunu korpusu.

Sākotnēji Pils būvēta ārpus pilsētas mūriem kā atsevišķs cietoksnis. Visos zināmajos 16. – 18. gs. grafiskajos materiālos, kuros parādīta Rīgas panorāma no Daugavas puses, pils ar masīvo, kompakto būvapjomu izceļas savrup no pašas pilsētas ar tās apbūvi un baznīcu smailēm. Pēc ordeņa sabrukuma pils pakāpeniski zaudējusi nocietinātas vietas nozīmi. 17. gs beigās, kad izveidota Citadele, cietokšņa funkcija neatgriezeniski izzuda, un aizbērto Pilsgrāvi pakāpeniski apbūvēja. No jauna Pils komplekss pilsētbūvnieciski atdzīvināts 18. gs. 80. gados, kad uzbūvēta Austrumu piebūve un izveidots Pils laukums. Ziemeļu pusē izvietotais Pils dārzs savu atpūtas vietas nozīmi praktiski zaudējis līdz ar Vanšu tilta izbūvi, kā arī Valsts Prezidenta kancelejas drošības prasību dēļ.
Rīgas pils būvvēsturē var izdalīt šādus galvenos būvperiodus:
1300. gadi. 1366.gadā kārtējā izlīgumā starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru minēts, ka mestrs atsakās no kundzības pār Rīgu, bet patur pili ar tās priekšpili un tai piederīgām ēkām. No ēkām vēstures dokumentos minēta Sv.Andreja baznīca jeb kapela, kas atradusies pils priekšā – priekšpilī. Priekšpils ēkas minētas arī 1481.gadā, kad rīdzinieku sadursmes laikā ar ordeni šeit nopostītas dažas ēkas un iesala rija.
1497.-1515.gads – šajā laika posmā mestra Voltera fon Pletenberga laikā nojauktās pils vietā sāka būvēt III pili. Ar šo laiku datējama pašreizējo Priekšpils Ziemeļu un Austrumu korpusu plāna kontūra, kā arī atsevišķas konstrukcijas līdz pat 2.stāva līmenim.
1562.-1780.gadi Pēc pēdējā ordeņa mestra Gotharda Ketlera atteikšanās no amata 1562. gada 3.martā, gan poļu, gan zviedru un krievu valdīšanas laikā pilī veikta virkne pārveidojumu un uzlabojumu. 1624. gadā zviedri veica atjaunošanas darbus pilī un priekšpilī, tai skaitā izbūvēja jaunu jumta konstrukciju. 1682. gadā, daļēji izmantojot XVIgs. parhama mūri pils A pusē piebūvēts arsenāls.
1780.-1930.gads 18. gs. 80. gados veiktā Katrīnas II administratīvā reforma bija par iemeslu Rīgas pils pārbūvēm. Pilī ievietoja guberņas pārvaldes augstākās administratīvās iestādes, bet XIX gadsimta 60. gados plānoja arī imperatora rezidenci. 1783.-1789.gados Pils A pusē nojauca arsenālu. Tā vietā uzcēla trīsstāvu piebūvi vietniecības tiesu iestāžu vajadzībām.
1930.-1940.gads Pēc Latvijas Valsts neatkarības pasludināšanas pils ieguva jaunu statusu. Līdzās Valsts prezidenta un viņa kancelejas telpām tajā izvietoja dažādas iestādes – daļu telpu aizņēma Valsts vēsturiskais muzejs un Valsts mākslas muzejs, Lāčplēša kara ordeņa dome, Brāļu kapu komiteja, kā arī Pieminekļu valde. Tādejādi pils bez valstiskuma simbola kļuva arī par kultūras un sabiedriskās apziņas centru.
1940.-1993.gads 1940.gadā pils prezidenta daļā izvietota Pionieru pils (Rīgas Pionieru un skolēnu pils). Komplekss zaudēja Latvijas pārvaldes centra statusu un saglabāja tikai kultūras, vēstures un izglītības centra nozīmi.
1993.- 2009.gads 1993.gadā Latvijas valdība nolēma, ka pilī atjaunojama Valsts prezidenta rezidence. Pilī atjaunoja valsts prezidenta reprezentācijas un darba telpas, pils atguva vienu no nozīmēm – valstiskuma simbola nozīmi, kāda tai bijusi gandrīz visā tās pastāvēšanas vēsturē. Paralēli šai funkcijai pilī atrodas trīs muzeji. Kopš 2000.gada 1.aprīļa pili apsaimnieko Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (tagad A/S Valsts nekustamie īpašumi).

This entry was posted in 2012., Būvvēsture, Pārvaldes ēka, Rekonstrukcijas projekts, Restaurācijas projekts and tagged . Bookmark the permalink.

Comments are closed.