Arhitektoniskās krāsu izpētes konference Stokholmā’2014


Arhitektoniskā krāsu izpēte jeb Krāsu izpēte arhitektūrā ir salīdzinoši jauna specialitāte, kuras nozīmi ēku restaurācijas procesā pasaules mērogā sāka novērtēt tikai 20. gadsimta 2.pusē. 21. gadsimta sākumā praktiķu vidū parādījās nepieciešamība dalīties pieredzē un izstrādāt starptautiskus nozares standartus. SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” ar referātiem ir piedalījusies 2. un 3. konferencē Kopenhāgenā un Ņujorkā kā vienīgie Austrumeiropas valstu pārstāvji.

Šoreiz jau piekto tradicionālo nozares speciālistu tikšanos organizēja Zviedrijas Nacionālā Mantojuma Pārvalde (The Swedish National Heritage Board), piesaistot atbalstītājus:

  • Zviedrijas Nacionālo Īpašumu pārvalde (The National Property Board of Sweden),
  • Gēteborgas un Upsalas universitātes,
  • Norvēģijas Kultūras mantojuma izpētes institūts (Norwegian Institute for Cultural Heritage Research)
  • Dānijas Nacionālais muzejs,
  • Nīderlandes Limburgas restaurācijas un izpētes ateljē (Stichting Restauratie Atelier Limburg – SRAL)
  • Nīderlandes Kultūras Mantojuma Aģentūra (Cultural heritage Agency) un Amsterdamas universitāte.
  • Konferences tēma “STARPDISCIPLINĀRĀS INOVĀCIJAS PRASMJU LĪMEŅA CELŠANAI”. Piedalījās 145 delegāti no 16 valstīm, tai skaitā visas Skandināvijas zemes, Nīderlande, Belģija, Anglija, ASV, Kanāda. Pārstāvētas bija arī Šveice, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti, kā arī Igaunija un Latvija.
    Referāti tika dalīti trijās tematiskās grupās.
    1. ARHITEKTONISKĀS KRĀSU IZPĒTES STANDARTU IZSTRĀDĀŠANA.
    Nozares straujajai attīstībai jāpateicas praktiķu daudzveidīgajai kvalifikācijai – tie ir gan arhitekti, restauratori, mākslas un arhitektūras vēsturnieki, gan materiālu zinātnieki u.c. Katras valsts atšķirīgā pieredze, nacionālie, sociālie un ekonomiskie apstākļi līdz šim nav ļāvuši izstrādāt starptautiski pieņemamus visaptverošus arhitektoniskās izpētes standartus. Anglijas pārstāve HELEN HUGHES piedāvāja to vietā noteikt sākotnējo prasību, prasmju apjoma un pamata aprīkojuma minimumu.
    Zviedrijas Nacionālā Mantojuma Pārvaldes pārstāve KATHRIN HINRICHS DEGERBLAD izvirzīja jautājumu par iespējām no jauna pārskatīt senāko izpēšu un konservācijas restaurācijas projektu rezultātus. Tas izdarāms, ja tiek saglabāti objektā ņemtie paraugi un to analīžu rezultāti. Nepieciešamas paraugu noliktavas un viena standarta analīžu rezultātu dokumentēšana. Saglabātie dati var ietaupīt naudu nākotnes restaurācijas projektos. Paraugu noliktavas var dot noderīgas zināšanas arī par citiem objektiem.
    2. ATTIECĪBAS STARP IZPĒTES PRAKTIĶIEM, PASŪTĪTĀJU UN SABIEDRĪBU.
    Nesaprašanās par arhitektoniskās krāsu izpētes praksi un potenciālu (ko veicina izpētes standartu trūkums) stipri bremzē nozares attīstību.
    Norvēģijas arhitektoniskās izpētes praktiķa JON BRÆNNE refrāts bija plašs un informācijas piesātināts. Viņa skatapunkts uz profesiju visvairāk atbilst Latvijas pieredzei.
    Kā atzīmē autors, pasaules praksē pastāv liela dažādība. Daudzās zemēs arhitektoniskā krāsu izpēte ir tikai virspusējs pārskats par ēkas krāsotajām plaknēm. Citur to sauc par “Celtniecības un krāsu arheoloģiju”, un tā iekļauj gan interjera detaļu pārbaudi, gan ēkas struktūras un plānojuma izmaiņu izpēti. Šis ceļš ir pieņemts gan Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, gan Latvijā.
    3. IZPĒTES REZULTĀTU UN IESPĒJAMO KONSERVĀCIJAS PASĀKUMU SKAIDROŠANA PAR PIEMINEKLI ATBILDĪGAJĀM PERSONĀM
    Par jaunu svarīgu Arhitektoniskās krāsu izpētes praktiķu pienākumu kļūst pieminekļa atbildīgo personu, kā arī sabiedrības informēšana un izglītošana, prezentējot objektā atklātās vērtības. Tikai izglītota sabiedrība var būt pilnvarota lemt arhitektūras pieminekļa likteni.
    Svarīgs līdzeklis šī mērķa sasniegšanā var būt interneta sniegtās iespējas. Labu pieredzi tā izmantošanā demonstrēja Nīderlandes Kultūras mantojuma aģentūras pārstāve BERNICE CRIJNS. Ar valsts atbalstu ir izveidotas interneta vietnes , kurā tiek publicētas svarīgāko objektu Arhitektoniskās izpētes atskaites, kā arī sniegta cita informācija par restaurācijas tematiku.
    Būtiska loma nozares attīstībā ir studiju programmas Arhitektoniskajā krāsu izpētē. Tādas tiek piedāvātas vairākās Eiropas augstskolās – Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā u.c.
    Par Tartu Mākslas koledžas restaurācijas nodaļas darbu Igaunijas vēsturisko ēku interjeru izpētē un restaurācijā stāstīja nodaļas vadītāja HELI TUKSAM. Viņa uzsvēra, ka ilgu gadu pacietīgais izskaidrošanas darbs šobrīd ir nesis augļus. Iniciatīva arhitektūras pieminekļa izpētei un restaurācijai aizvien biežāk nāk tieši no vietējās sabiedrības puses.
    Konference bija lieliska iespēja pārliecināties par mūsu darba metožu atbilstību pasaules labākajiem paraugiem, kā arī gūt jaunas ierosmes to uzlabošanā. Viena no tādām ir īpaši uzsvērtā starpnozaru sadarbības nepieciešamība laba rezultāta sasniegšanai. Tikai arhitektu, izpētes praktiķu, mākslas vēsturnieku, restauratoru, ķīmiķu u.c. speciālistu kopīgs darbs var dot objektīvu ēkas būvperiodu un krāsu vēstures atspoguļojumu.

    This entry was posted in 2014, Konference and tagged , . Bookmark the permalink.

    Comments are closed.