Katlakalna baznīcas restaurācija


Par šīs baznīcas eksistenci zina tikai nedaudzi – vairākās sarunās apliecinājies, ka par to nenojauš pat daudzi tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Kokos ieslēpusies, Katlakalna baznīca faktiski ir pamanāma tikai no pavisam neliela attāluma. Tomēr tā ir viena no nedaudzajām Latvijas klasicisma baznīcām un tās tapšana cieši saistīta ar Latvijas kultūras kanonā iekļautā Rīgas pilsētas būvmeistara Kristofa Hāberlanda vārdu.

Pēc klasicisma meistara projekta celtā Katlakalna baznīcas ēka tapusi no 1791. gada 7. septembra līdz 1794. gadam. Tas ir pēdējais no lielajiem arhitekta projektiem, kā arī pēdējā nozīmīgākā t.s. “pilsoņu klasicisma” celtne. Katlakalna baznīcu ir viens no skaistākajiem Kristofa Haberlanda darbiem. Kā norāda mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, miniatūrā veidā te atkārtota Romas Panteona ideja – tā ir apaļa būve, kas pārsegta ar kupolu, kura radiuss ir ~9m, kas atbilst Panteona gaismas atvēruma izmēram. Kupols izbūvēts no ķieģeļiem tikai viena ķieģeļa biezumā, un tā noturību nodrošina vismaz trīs līmeņu tērauda saites kupola apakšdaļā.


Sākotnēji kupolu vainagojusi mūra laterna, kas attēlota J.K.Broces 1791. gada baznīcas fasādes zīmējumā. Arhitektūras vēsturnieks J.Vasiļjevs uzskata, ka laterna bijusi līdzīga Pētera – Pāvila baznīcas Citadelē, kur Kr.Haberlands būvdarbus vadījis 1783. – 1785. gadā. Mūra laterna iegruvusi 1802. gadā, kad vētra noplēsa tai jumtu un baznīcā sāka ieplūst ūdens. 1809. gadā veikts jumta remonts, bet laterna vairs nav atjaunota. 1819. gadā virs sakristejas ieejas A pusē uzcelts koka zvanu tornis ar diviem zvaniem. Baznīca stipri cietusi 1.Pasaules karā, bet starpkaru periodā atjaunota. 20. gs. 70. – 80.gados pēc draudzes mācītāja Roberta Feldmaņa iniciatīvas ap baznīcu izveidoti dendroloģiski stādījumi.
- – -
Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas projekts izstrādāts sadarbībā ar SIA “Pirmais princips” un arhitektu Aldi Apšenieku 2008. gadā. Projekts papildināts 2011., 2013. un 2014. gados. Darbu apjomos iekļauta baznīcas ēkas restaurācija, tai skaitā fasāžu restaurācija, jumta seguma nomaiņa, logu un durvju restaurācija, iekšējās apdares un grīdu restaurācija, apkures un elektroapgādes sistēmu nomaiņa.
- – -
Būvprojekta vadītājs un arhitekts: Artūrs Lapiņš
Jumta konstrukcijas: Aigars Fridrihsons
Apkure: Kristaps Cepurītis
Elektroapgāde un zibensaizsardzība: Juris Kalniņš
Iekštelpu un fasāžu restaurācija: AS „Būvuzņēmums Restaurators”

This entry was posted in 2008., Luterāņu baznīca, Restaurācijas projekts and tagged , , , . Bookmark the permalink.

Comments are closed.