Rēzeknes Zaļā sinagogas arhitektūra


Zaļā sinagoga Rēzeknē izvietota Krāslavas ielā blakus bijušajai galvenajai – Latgales ielai. Sinagogas ēka būvēta 1845.gadā. Līdz mūsdienām tā saglabājusi 19. gs. vidū izveidoto un 1939.gadā, kā arī 20. gs. 70. gados papildināto plānojumu un apjomu. Tā ir vienīgā koka sinagoga Baltijā, kas ar minimāliem pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām.

Rēzeknes Sinagogas plānam ir ziemeļu-dienvidu virzienā nedaudz pagarināta kvadrāta forma (malu garumi attiecīgi 14.7 un 14.1m). 1939. gada ziemeļu daļā izveidota vienstāva piebūve, kurā izvietota neliela priekštelpa un ateja. Pamatapjoma austrumu pusē izvietota taisnstūra Lūgšanu telpa divu stāvu augstumā. Balkus šai telpai atrodas Mācību telpa. Ēkas otrajā stāvā, uz kuru var nokļūt pa koka kāpnēm, izvietota Sieviešu telpa. kuru no Lūgšanu telpas atdala stikloti logi.
Ēka būvēta no guļbaļķiem uz laukakmeņu mūra cokola un apšūta ar horizontāliem profilētiem dēļiem. Tā segta ar lēzenu četrslīpu jumtu. 20. gs. 30. gados Z pusē izveidota piebūve – priekšnams. Fasāžu risinājums ir samērā atturīgs un veidots klasicisma – ampīra stilistikā. Tas pilnībā atspoguļo ēkas plānojumu – tomēr, lai saglabātu fasādes kompozīciju, Lūgšanu telpas divstāvu apjoma daļā ēkas otrajā stāvā izvietoti t.s. aklie logi. Izpētē konstatēts, ka sākotnēji ēkas fasāde bijusi krāsota dzeltenīgā krāsā ar gaišziliem rustiem. 20. gadsimta sākumā ēka pārkrāsota zaļos toņos, kad arī ieguvusi Zaļās sinagogas nosaukumu.
Sinagogas atjaunošanas tehniskais projekts izstrādāts 2005. gadā saskaņā ar Rēzeknes Ebreju draudzes pasūtījumu. Pirmsprojekta izpētes laikā noskaidrots ēkas sākotnējais plānojums un fiksēta oriģinālā apdare. Lūgšanu telpā 1. stāvā fiksētas 8. periodu apdares sistēmas; līdzīgi vairāki apdares slāņi konstatēti arī pārējās telpās. Kā ierasts biroja projektos, izpētes atzinumi kalpoja par pamatu restaurācijas risinājumu izvēlei.
ATJAUNOŠANAS PROJEKTĀ risināta sinagogas ēkas restaurācija, esošās telpas piemērojot tūrisma informācijas un koka arhitektūras centra vajadzībām. Sākotnējais plānojums papildināts ar būtiski nepieciešanu funkcionalitāti – izbūvēts sanmezgls. Apmeklētājiem ratiņkrēslos pārbūvēta esošā ieeja Lūgšanu telpas Dienvidu fasādē. Ziemeļu puses priekštelpā izbūvēts gāzes apkures katls, savukārt zemgrīdas telpā – bijušās atejas bedres vietā – neliela noliktava. Mācību telpā izvietota informācijas centra darba vietas, kā arī digitālās ekspozīcijas vadības bloks.
Interjerā sienām veikta apmetuma un krāsotas apdares konservācija un tonēšana. Tās kopā ar sākotnējiem logiem, grīdu un griestu apdari un speciāli izgatavotiem petrolejas formas gaismas ķermeņiem veido vienotu autentiskas apdares kompleksu.
- – -
Projekta autors: Artūrs Lapiņš, Arhitektoniskās izpētes grupa SIA
Arhitektoniskā izpēte: Laura Lūse, Ruta Taurena
Būvkonstrukcijas: Jurijs Lācis
Autoruzraudzība: Ģirts Pavlovs, Artūrs Lapiņš
Projekts: 2005., 2012., 2013. gads.
Realizācija: 2005., 2014.-2015.gads

This entry was posted in 2015, Arhitekti, Interjera restaurācija, Sabiedriskais interjers, Sinagoga, koka ēka and tagged , , . Bookmark the permalink.

Comments are closed.