Restaurēta Kamīnzāle Kultūras ministrijā


2016. gada decembrī pabeigti Kultūras ministrijas ēkas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra iela 11a Kamīnzāles restaurācijas darbi. Darbu laikā atklātie līdz tam nezināmie apdares fragmenti pagarināja darbu termiņu, tomēr rezultātā restaurēti un eksponēti nozīmīgi latviešu profesionālās lietišķās mākslas liecinieki. Jaunatklātā apdare attiecināma uz laiku, kad ēkā 1920. gados atradusies Ārlietu ministrijas rezidence, un, iespējams, saistāma ar Jūlija Madernieka vārdu.

PROJEKTS
2015.gada vasarā, pamatojoties uz iepriekš veiktu telpas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, izstrādāts projekts Kultūras ministrijas ēkā esošās Kamīnzāles Rīgā, Krišjāņa Valdemāra iela 11a interjera atjaunošanai. Tā kā telpas apdares elementi bija vizuāli apmierinoši un tehniski nebija pārāk bojāti, tad projektā tika risināta to saglabāšana un konservācija vai restaurācija, atbilstoši katra elementa tehniskajam stāvoklim.
Telpas apdari veido koka paneļi, kas izgatavoti no melnozola – kodināta ozola masīva un tonētām, ar ozolu finierētām detaļām, ko pa perimetru ietver sarkankola aplīstojums. Atsevišķu pildiņu vietās izmantoti rūpnieciski austi gobelēni un nelielas glezniņas. Abpus kamīnam atrodas iebūvēti krēsli, virs kamīna 20.gs.sākuma vitrāža. Telpas griestos reljefa apdare apmetumā ar akcentētu plafonu. Esošajie griestu apgaismes ķermeņiem bija saglabājusies tikai misiņa pamatne, stikla plafoni mainīti.
Projekts paredzēja sienu apdarē izmantoto koka paneļu demontāžu un to restaurāciju darbnīcā, jo galvenie defekti bija saistīti ar finierēto pildiņa detaļu plaisāšanu, atsevišķiem materiāla zudumiem un cita veida mehāniskiem bojājumiem. Paneļi bija sekundāri pārlakoti ar melni tonētu laku. Paneļos esošajiem gobelēniem un glezniņām, kuras pārsvarā bija netīras un nomelnējušas, bija iespējams izmantot konservācijas metodi. Griestus bija paredzēts attīrīt no jaunākiem apdares slāņiem, kas bija krāsoti ar eļļas un emulsijas krāsām un atjaunot zondāžās konstatēto vēsturisko krāsojuma sistēmu. Telpas stūrī, kur ūdens noplūdē apmetums un reljefa elementi bija visvairāk bojāti, bija paredzēts tos nokalt un izveidot oriģināla kopiju, izmantojot esošajai javai atbilstošu javas sastāvu. Konservācijas metodi paredzēts arī izmantot vitrāžas un kamīna marmora apdares saglabāšanā un tālākajā ekspluatācijā.
Projekts paredzēja saglabāt esošo parketa grīdas segumu, labojot tikai atsevišķus defektus, kas bija izveidojušies galvenokārt pie durvīm.

REALIZĀCIJA
Darbs pie projekta realizācijas sākās pēc gada – 2016.gada vasarā. Restaurācijas darbi tika pabeigti decembra sākumā – trīs mēnešus pēc plānotā termiņa beigām. Iemesli pagarinājumam bija objektīvi, jo darba gaitā telpā atklājās jauni, nozīmīgi apdares fragmenti, kā rezultātā bija jākorīģē interjera risinājumi. Tie, savukārt, izsauca papildus darbus jaunā varianta realizācijai.
Darbi sākās ar paneļu restaurāciju. Pēc sekundārā lakojuma noņemšanas un zudumu protezēšanas bija redzams, ka atšķirīgie paneļu materiāli ir jāpietonē pēc tumšākajiem masīva elementiem, lai telpa vizuāli nekļūtu raiba. Kā gala apdare izmantots lakojums ar šellaku, kā tas bija sākotnēji. Panelējuma sistēmā esošos iebūvētos krēslus pārsēja, atjaunoja jūras zāļu pildījumu un tapsēja ar ādu (krēslu atjaunošanas laikā uz tiem konstatēja nelielus tumši sarkanu diegus, kas varētu būt no to sākotnējā auduma). Tāpat tika attīrīti paneļos esošie gobelēni un glezniņas, kā arī marmors kamīna apdarē un vitrāža.

JAUNATKLĀJUMI
Restaurējot esošo telpas panelējumu un demontējot iebūvētos krēslus, uz sienas zem sekundāra pārkrāsojuma tika atrasti vecāki dekoratīva sienu krāsojuma fragmenti ar koloristiski un ornamentāli bagātīgu ornamentu nacionālā romantisma stilistikā. Sienas cokoldaļā iluzora, zaļpelēkā tonī ar gaišāku ornamentu krāsota drapērija, kas stūros veido falti. Virs tā vairākos aktīvos toņos (dzeltens, sarkans, melns) krāsots ierāmēts paklājveida raksts. Bija redzams, ka krāsojums turpinās arī aiz nedemontētajiem paneļiem. Visticamāk, ka šīs apdares autors ir viens no latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicējiem JŪLIJS MADERNIEKS (1870-1955). To apliecina vēsturiskā informācija par mākslinieka darbību Ārlietu ministrijā 1920.gados. Minētais fakts ir ļoti nozīmīgs kultūrvēsturisks atklājums gan kā konkrētās telpas vēsturiskais interjers, gan kā ievērojamā mākslinieka radošās darbības līdz šim nezināms paraugs. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika nolemts atsegt, eksponēt un iekļaut pašreizējā panelējuma sistēmā vienu no apdares fragmentiem. Izvēlētais fragments atradās labā stāvoklī bez ievērojamiem zudumiem, tāpēc ir saglabāts, pielietojot konservācijas metodi. Netika veikti arī nelielu zudumu papildinājumi. Fona tonī retušēja tikai lielākās bojājumu vietas un ailas malas labojumu.

Turpat zem krēsliem konstatēts arī telpas vēsturiskais parkets. Pēc lielāka laukuma atsegšanas un tā tehniskā stāvokļa novērtēšanas bija skaidrs, ka telpa 20.gs.2.pusē no šauriem dēlīšiem liktā skujiņu parketa vietā atgūs restaurētu kādreizējo divu toņu vairogu parketu ar rakstu.
Papildus izmaiņām interjera apdarē, pēc ministrijas darbinieku ierosinājuma atjaunota 1907.gadā izveidoto durvju ailu uz vestibilu, tādējādi uzlabojot telpas funkcionalitāti. Kopš 20. gs. 2. puses tajā atradās mākslinieka Luda Bērziņa izgatavotā vitrāža. Bija jāprojektē jauns ailas aizpildījums, kas stilistiski iederētos gan Kamīnzāles, gan vestibila interjerā. Kā paraugs tika izvēlētas esošās Kamīnzāles durvju vērtnes ar sīkrūšu dalījumu metāla spraišļos un stiklojumu ar slīpētām fasetēm. Jaunajām durvīm stiklojuma dalījums netika pārņemts tieši, bet spraišļojuma imitācija izveidota stiklā. No vestibila puses ailas stacionārajām daļām izmantotas kolonas no demontētiem 20.gs. sākuma apdares paneļiem. Durvīm izgatavoja oriģinālā 20.gs.sākuma roktura kopiju.

REZULTĀTS
Sākotnējā projekta un vēlāko izmaiņu realizācijas rezultātā Kamīnzāles interjerā, kuru pamatā veido 1930.gadu panelējums, ir apvienotas dažādu periodu apdares liecības un interjera elementi, sākot no 19.gs. beigām līdz šodienai. Tie organiski sadzīvo viens ar otru, neradot disharmoniju vai jucekli.

  • 1873.gads – vairogu parkets;
  • 20.gs.sākums – vitrāža;
  • 20.gs.20.gadi – sienas dekoratīvā krāsojuma fragments;
  • 20.gs.30.gadi – pašreizējā telpas panelējuma apdare ar durvīm, iebūvētiem krēsliem un marmora kamīnu;
  • 2016.gads – durvis uz vestibilu un interjera priekšmeti (galds ar krēsliem, gaismas ķermeņi).
  • - – -
    Interjera restaurācijas projekts, autoruzraudzība: arhitekte Daiga Lēvalde, 2015. – 2016. gads
    Pasūtītājs: VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
    Būvnieks: AS “Būvuzņēmums Restaurators”, 2016.gads
    Krēsli: Rīgas Krēslu fabrika, galds: dizainers Aldis Circenis.

    This entry was posted in 2015, 2016, Interjera restaurācija, Polihromija, Pārvaldes ēka, Restaurācijas projekts, Sabiedriskais interjers and tagged , , , , . Bookmark the permalink.

    Comments are closed.