Par arhitektonisko izpēti

Arhitektoniskā izpēte (vācu: Historisches Bauforschung, angļu: architectural research, arī building archaeology krievu: историко архитектурное исследование) – analītisks pētījums, kurā objektā vizuālā apsekojumā, uzmērījumos un zondāžās konstatējamās iezīmes tiek salīdzinātas ar objektu saistīto grafisko un vēsturisko dokumentāciju. Veicot vēstures avotu, morfoloģiskā materiāla un stratigrāfiskos atsegumos iegūto datu savietošanu, tiek nodrošināta objekta tektonisko un formālo aspektu integrēta analīze. Objektā veiktā izpēte ļauj papildināt arhīva materiālos iztrūkstošo un sniegt papildus ziņas par zudušo vēsturisko arhitektūru, novietni un būvniecības un pārbūves procesiem.

Arhitektoniskā izpēte kā objekta pētniecības metode veidojusies uz arheoloģiskās izpētes bāzes 19.gs. beigās Vācu Arheoloģijas institūta (Deutsches Archaeologisches Institut) organizētajos arheoloģiskajos izrakumos austrumos. Latvijā šādas pieejas aizsākumi meklējami 1950. / 1960. gadu mijā, kad par restaurējamo objektu izpēti veica vēsturnieki Augusts Malvess un Aleksandrs Jansons. Vēlāk objektu arhitektūras izpēti veica arhitekti Gunārs Jansons, Jurijs Vasiļjevs, Gunārs Zirnis, Gunārs Erdmanis u.c.
1982. gadā arhitekts Pēteris Blūms izveidoja arhitektūras izpētes grupu, kas SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” formā turpina pastāvēt joprojām. Izpēte veikta desmitos vēsturisku objektu, kā arī organizētas vairākas apkopojošas izstādes. Diemžēl pati izpētes metodika līdz pat šim laikam nav apkopota un tās teorētiskā bāze noformulēta fragmentāri.

Šobrīd Latvijā vēsturiskās arhitektūras objektu pētniecībā dominē mākslas zinātnes pētnieciskās metodes. Tās parasti reducējas uz vēsturisko materiālu apkopojumu, un vēsuriskajos grafiskajos attēlos fiksētā un mūsdienu attēlos redzamā formāli stilistisko analīzi. Arī normatīvie akti sekmē formālu pieeju izpētes dokumentācijas sagatavošanai. Neskatoties uz to, arhitektoniskā izpēte kā kompleksa vēsturisku ēku dokumentēšanas un analīzes pieeja turpina pastāvēt un meklēt vietu Latvijas kultūrvidē. Šobrīt to veic privāts izpētes un projektēšanas birojs un atsevišķi pētnieki, kuri, līdztekus praktiskai darbībai, iespēju robežās risina arī metodoloģiskos un teorētiskos jautājumus.

Artūrs Lapiņš, 2018. gada 30. septembris

Comments are closed.