Ikgadējo Pasaules arhitektūras dienu pasākumu ietvaros Daugavpilī arhitekts Ilmārs Dirveiks šogad piedalījās seminārā “Koks Daugavpilī”. Lakoniskais nosaukums patiesībā nozīmēja diskusiju par pilsētai izteikti aktuālu problēmu – vēsturisko koka arhitektūras mantojumu.
„Pasaules arhitektūras diena” katru gadu oktobra sākumā tiek atzīmēta daudzās valstīs. Šogad tikšanās – seminārs arhitektūras svētku ietvaros 2. oktobra pievakarē notika arī Daugavpilī, „Saules skolā”. Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī šajā pilsētā ir atsevišķas ēkas un veselas teritorijas, kur atrodas vērā ņemama koka apbūve. Pārsvarā tās ir dzīvojamās mājas, kas celtas laikā līdz 20. gadsimta vidum. Atšķirība slēpjas tajā, ka līdz pat 21. gadsimta sākumam Latvijas otrajā lielākajā pilsētā nav izvērstas aktivitātes koka arhitektūras mantojuma apzināšanai, aizsardzībai un saglabāšanai. Tas uzskatāms par zināmu paradoksu, jo virknē citu pilsētu jau vairākas desmitgades šo jautājumu cenšas risināt, tiesa ar mainīgām sekmēm. Tas nozīmē, ka citviet uzkrāta zināma pieredze.
Pilsētas domes pilsētplānošanas un būvniecības departamenta rīkotā semināra mērķis bija iepazīstināt interesentus un galvenokārt, profesionāļus (arhitektus pilsētplānotājus, māksliniekus un politiķus) ar Latvijas pilsētu pieredzi un paveikto, kā arī rosināt līdzīgus procesus Daugavpilī. Viens no lektoriem bija plaši pazīstamais pieredzējušais arhitekts Pēteris Blūms, autoritāte tieši vēsturiskās koka arhitektūras saglabāšanā. Savā prezentācijā „Koka arhitektūras mantojums – noriets, rītausma, vai vēla pamošanās” eksperts saistošā filozofiskas ievirzes stāstījumā atklāja vēsturiskās koka arhitektūras kvalitātes un nozīmi šodienas cilvēka dzīvē, kā arī prasmi spēt novērtēt senās koka ēkas.
Pasaules arhitektūras diena ar devīzi ”KOKS DAUGAVPILĪ”
Kā otrs referents bija uzaicināts izpētes un projektēšanas biroja „Arhitektoniskās izpētes grupa” arhitekts Ilmārs Dirveiks, kurš tematiski turpināja P. Blūma iesākto, iepazīstinot ar konkrētas praktiskas darbības stratēģiju. Soli pa solim secīgi tika uzskaitīti un analizēti pilsētas atbildīgo institūciju veicamie pasākumi. Tika uzsvērts, ka procesa sākumā koka (un ne tikai) arhitektūras mantojuma vieta un nozīme pilsētas attīstībā jādefinē politiķiem un profesionāļiem. Toties tālākā rīcība jāatstāj profesionāļu ziņā. I. Dirveiks raksturoja mantojuma apzināšanas metodiku, kā arī šī šķietami mazāk svarīgā posma patieso mērķi un nozīmi tālākā darbā. Uz iegūtās informācijas bāzes iespējams koriģēt normatīvos dokumentus, pamatot finansējuma piesaisti konkrētām teritorijām. Ne mazāk svarīga ir profesionāļu un pilsētas iedzīvotāju izglītošana un arhitektūras mantojuma vērtību popularizēšana. Uzsākot aktivitātes, noteikti jāizmanto citu pašvaldību un pilsētu pieredze, aktīvi apmeklējot kolēģus citās būvvaldēs.
Viens no impulsiem šāda pasākuma organizēšanai bija „Mežciema” iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes. Tas iezīmē, zināmu pagrieziena punktu Daugavpils iedzīvotāju attieksmē un to, ka problēma patiešām ir samilzusi. Atzīstami, ka iedzīvotāju pārstāvji piedalījās pasākumā. Tomēr, kā atzina semināra dalībnieki, īpaši svarīgi, ka pārsvarā seminārā piedalījās tieši profesionāļi – respektīvi, eventuālo procesu tiešie virzītāji un atbildīgie par sekmīgu nodomu īstenošanu.