Pieminekļu, ansambļu un vēsturisku vietu konservācijas izglītības un apmācības Vadlīnijas,
pieņemtas ICOMOS Ģenerālajā asamblejā, 2003. gadā, Kolombo (Šrilankā).
(tabula publicēta: Fielden B., Conservation of Historic Buildings. – Architectural Press, 2003. P.190.
5. nodaļa
Konservācijas darbus drīkst uzticēt tikai personām, kas ir kompetentas šo speciālizēto darbu veikšanai. Izglītībai un konservācijas apmācībai jābalstās uz plaša profesionāļu konservatoru loka zināšanām, kuri prot:
(a) lasīt pieminekli, ansambli vai vēsturisku vietu un noteikt to emocionālo, kultūras un lietošanas nozīmi,
(b) saprast pieminekļu, ansambļu vai vēsturisku vietu vēsturi un tehnoloģiju, lai formulētu to identitāti, plānotu konservāciju un interpretētu izpētes rezultātus,
(c) saprast pieminekļa, ansambļa vai vēsturiskas vietas vidi, to saturu un apkārtni, attiecībā pret citām ēkām, dārziem vai ainavām,
(d) atrast un uztvert visus ar dotā pieminekļa, ansambļa vai vēsturiskās vietas izpēti pieejamos informācijas avotus,
(e) saprast un analizēt pieminekļa, ansambļa un vēsturiskās vietas dzīves ciklu kā kompleksu sistēmu,
(f) diagnosticēt būtiskos un nebūtiskos bojājumu cēloņus kā pamatu atbilstošai rīcībai,
(g) apsekot un sagatavot atskaites kas saprotamas ar pieminekli, ansambli vai vēsturisko vietu saistītiem ne-speciālistiem, tās ilustrējot ar grafisko materiālu, kā skicēm un fotogrāfijām,
(h) zināt, saprast un pielietot UNESCO vienošanās un rekomendācijas, kā arī ICOMOS un citu organizāciju atzītas Hartas, noteikumus un vadlīnijas,
(i) balstoties uz kopīgiem ētiskiem principiem, izdarīt izvērtētus spriedumus un uzņemties atbildību par kultūras mantojumu ilgtspējību,
(j) apzināties, kuros gadījumos ir nepieciešams padome un noteikt sfēras, kurās nepieciešami dažādu speciālistu pētījumi, piemēram, sienu gleznojumi, skulptūras un objekti ar vēsturisku vai māksliniecisku vērtību, un / vai materiālu un sistēmu studijas,
(k) dot eksperta padomu par saglabāšanas stratēģijām, uzturēšanas politiku un politikas struktūru pieminekļu un to satura, vēsturisku vietu vides aizsardzībai,
(l) dokumentēt veicamos darbus, tādejādi padarot tos pieejamus,
(m) strādāt starp-disciplinārās grupās, izmantojot pārbaudītas metodes,
(n) sadarboties ar iedzīvotājiem, pārvaldniekiem un plānotājiem lai atrisinātu konfliktus un attīstītu konservācijas stratēģijas, kas atbilst vietējām
vajadzībām, iespējām un resursiem.