Par arhitektūru
SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” darba un interešu lauks ir arhitektūra vēsturiskā vidē – no pirmsprojekta izpētes un attīstības priekšlikumiem līdz darba zīmējumiem, no vides projektiem līdz interjera detaļām. Jau vairāk kā 20 sekmīga darba gados biroja izpētes grupa ir veikusi pētījumus vairāk kā 1000 ēkās, kuras izvietotas visā Latvijas teritorijā. Projektu grupas objekti pārsvarā izvietoti Rīgā;
pārējā Latvijas teritorijā ilgstoša veiksmīga sadarbība bijusi arī ar Jelgavas, Cēsu, Rēzeknes pašvaldībām, daudzu baznīcu atjaunošanas projekti, privātīpašumā esošu kultūras pieminekļu rekonstrukcijas projekti u.c.
Arhitektūra ir vides veidošanas māksla.. Arhitektūra vēsturiskā vidē ir māksla saglabāt vēsturisko vidi, kas nonākusi līdzi mūsdienām. Jāatzīst, ka laiks un pārmaiņas uz to iedarbojas izteikti nelabvēlīgi – vai tie būtu kari, neskaitāmās pārbūves, cilvēku nevērība vai modes tendences, katrs laiks tiecas savas pārmaiņas veikt pēc iespējas pamanāmāk.. Tādēļ būtiska vēsturiskās vides atjaunošanā ir tās izpratne. Padziļināta reģionālās arhitektūras pētniecība ir viena no atšķirīgajām biroja iezīmēm, kā arī daudzu biroja darbinieku hobijs. Līdztekus projektēšanai, darbinieki aktīvi piedalās konferencēs un semināros, veidojot biroja zinātnisko bāzi.
“Dievs ir detaļās”.. Vārdu salikums, ko 1970. gados saistībā ar moderno arhitektūru no jauna popularizējis Mīss van der Roe, pilnībā attiecināms arī uz vēsturisko arhitektūru. Vēsturiskās vides veidošanā nav mazsvarīgu detaļu; zināšanas par tradicionālajām būvniecības metodēm, iepriekšējo periodu stilistiku, palīdz gan sniegt objektīvu kultūrvēsturiskā mantojuma novērtējumu, gan vajadzības gadījumā atrast atbilstošus prototipus un analogus.
Artūrs Lapiņš,
arhitekts, M.Sc.,
SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” projektu grupas vadītājs
Par arhitektonisko izpēti
Arhitektoniskā izpēte (vācu: Historisches Bauforschung, angļu: architectural research, arī building archaeology krievu: историко архитектурное исследование) – analītisks pētījums, kurā objektā vizuālā apsekojumā, uzmērījumos un zondāžās konstatējamās iezīmes tiek salīdzinātas ar objektu saistīto grafisko un vēsturisko dokumentāciju. Veicot vēstures avotu, morfoloģiskā materiāla un stratigrāfiskos atsegumos iegūto datu savietošanu, tiek nodrošināta objekta tektonisko un formālo aspektu integrēta analīze. Objektā veiktā izpēte ļauj papildināt arhīva materiālos iztrūkstošo un sniegt papildus ziņas par zudušo vēsturisko arhitektūru, novietni un būvniecības un pārbūves procesiem.
Arhitektoniski māksliniecisko izpēti (AMI) veic, lai noskaidrotu vēsturisko ēku kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību. Tālāk tiek pieņemts pamatots lēmums par objekta turpmāko attīstību, statusu un saglabāšanas risinājumiem.
Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes procesā:
- Apkopo būvvēstures datus;
- Iegūst līdz tam nezināmus datus par vēsturisko ēku;
- Tiek sekmēta publicitāte;
- Integrē vēsturisko ēku kultūrvidē.
Arhitektoniskā izpēte kā objekta pētniecības metode veidojusies uz arheoloģiskās izpētes bāzes 19.gs. beigās Vācu Arheoloģijas institūta (Deutsches Archaeologisches Institut) organizētajos arheoloģiskajos izrakumos austrumos. Latvijā šādas pieejas aizsākumi meklējami 1950. / 1960. gadu mijā, kad par restaurējamo objektu izpēti veica vēsturnieki Augusts Malvess un Aleksandrs Jansons. Vēlāk objektu arhitektūras izpēti veica arhitekti Gunārs Jansons, Jurijs Vasiļjevs, Gunārs Zirnis, Gunārs Erdmanis u.c.
1982. gadā arhitekts Pēteris Blūms izveidoja arhitektūras izpētes grupu, kas SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” formā turpina pastāvēt joprojām. Izpēte veikta desmitos vēsturisku objektu, kā arī organizētas vairākas apkopojošas izstādes. Diemžēl pati izpētes metodika līdz pat šim laikam nav apkopota un tās teorētiskā bāze noformulēta fragmentāri.
Šobrīd Latvijā vēsturiskās arhitektūras objektu pētniecībā dominē mākslas zinātnes pētnieciskās metodes. Tās parasti reducējas uz vēsturisko materiālu apkopojumu, un vēsuriskajos grafiskajos attēlos fiksētā un mūsdienu attēlos redzamā formāli stilistisko analīzi. Arī normatīvie akti sekmē formālu pieeju izpētes dokumentācijas sagatavošanai. Neskatoties uz to, arhitektoniskā izpēte kā kompleksa vēsturisku ēku dokumentēšanas un analīzes pieeja turpina pastāvēt un meklēt vietu Latvijas kultūrvidē. Šobrīt to veic privāts izpētes un projektēšanas biroji un atsevišķi pētnieki, kuri, līdztekus praktiskai darbībai, iespēju robežās risina arī metodoloģiskos un teorētiskos jautājumus.
Svarīgi zināt, ka izpēte objektā nebeidzas ar zondāžām un to apkopojumu. Objekta iepazīšana turpinās būvniecības procesa laikā, kad atsedzot konstrukcijas, veicot komunikāciju izbūvi, pamatu pastiprināšanu, ailu izveidošanu u.c. ir iespēja apsekot līdz tam nezināmus elementus.
Arhitektoniski māksliniecisko izpēti nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 ”Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”
Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 622. punktu: “Tiesības veikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju ir sertificētiem arhitektiem un mākslas zinātniekiem, kas ir kompetenti restaurācijā vai vēsturisku celtņu izpētē, kā arī projektēšanas birojam, kurā darbojas vismaz viens speciālists ar minēto kompetenci.”
Artūrs Lapiņš, 2020. gada 19. jūnijs.
This post is also available in: ENG