Publikācijas
| Autors | Nosaukums | veids | gads |
|---|---|---|---|
| Dirveiks, I. | Cēsu pils būvvēstures un arhitektūras izpēte: atskats uz paveikto // Cēsu pils raksti VI. Cēsis, Cēsu muzejs, 2025. 141.-169.lpp. | publikācija | 2025 |
| Lapiņš, A. | No izrakumu poligona līdz eksponātobjektam // Cēsu pils raksti VI. Cēsis, Cēsu muzejs, 2025. 221.–227.lpp. | publikācija | 2025 |
| Lapiņš, A. | 3D dati arhitektūras objektu un to elementu izpētē un pārvaldībā // Rokasgrāmata 3D un mūsdienu tehnoloģijas kultūras mantojuma saglabāšanā un pārvaldībā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 2025. 93.–95.lpp. | publikācija | 2025 |
| Lapiņš, A. | Rīgas pils: vēsturisko datu vizualizācija // Rīgas pils vēsture un arhitektūra. Rakstu krājums 1. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2025. 196.–204.lpp. | publikācija | 2025 |
| Lapiņš, A. | Rīgas pils: cietoksnis starp diviem nocietinājumiem // Rīgas pils vēsture un arhitektūra. Rakstu krājums 1. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2025. 149.–158.lpp. | publikācija | 2025 |
| Strupule, V. | Atklājums Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcas fasādē, Mākslas vēsture un teorija, Nr. 29 (2025): 110.–111. lpp. | publikācija | 2025 |
| Dirveiks, I. | Talsu vēsturiskais centrs - vērtība šodien un nākotnei. Ieteicamie risinājumi ēku un ainavu saglabāšanā. Referāts nolasīts: Kultūrtelpā „Kurte”, Talsi, Baznīcas laukums 3. 2025. gada 25. aprīlī. | referāts | 2025 |
| Dirveiks, I. | Vēsturiskie jumti un to segumi Latvijas arhitektūras vēstures kontekstā. Referāts nolasīts: seminārā “Vēsturiskie jumti un to segumi”, Vecmēmeles muižā 2025. gada 23. augustā. | referāts | 2025 |
| Dirveiks, I. | Krāsnis Latvijas arhitektūras vēstures kontekstā. Referāts nolasīts: seminārā “Mājokļu apkures vēsture Latvijā”, Ērberģes muižā. 2025. gada 15. novembrī. | referāts | 2025 |
| Dirveiks, I. | Cēsu pils būvvēstures un arhitektūras izpēte: atskats uz paveikto. Referāts nolasīts: konferencē “Simts aizsardzības gadu: Cēsu pilsdrupas 1925-2025”, Cēsu vēstures muzejs, 2025. gada 28. novembrī. | referāts | 2025 |
| Dirveiks, I. | Rīgas pils Ziemeļu tornis. Referāts nolasīts: seminārā “Rīgas pils vēsture un arhitektūra”, Latvijas Nacionālais vēstures muzejā, 2025. gada 11. decembrī. | referāts | 2025 |
| Lapiņš, A. | No izrakumu poligona līdz eksponātobjektam. Referāts nolasīts: 6. Cēsu Viduslaiku arheoloģijas konference, Cēsis, Latvija, 2025. gada 28. novembrī. | referāts | 2025 |
| Lapiņš, A. | Ķīpsalas vēsturiskā attīstība. Referāts nolasīts: BAUA starptautiskais studentu plenērs 2025. gada 22. oktobrī. | referāts | 2025 |
| Strupule, V. | The Painted Interiors of Beļava Manor in the Context of the Vidzeme Region and Europe. Referāts nolasīts: History, Culture, and Heritage of Manors in Central and Eastern Europe International Interdisciplinary Scientific Conference Vytautas Magnus University, Kaunas 24–26 April 2025. | referāts | 2025 |
| Strupule V. | Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16. gadsimts-18.gadsimta trešais ceturksnis./Decorative Painting un Riga`s Interiors. 16th Century-Third Quarter of the 18th Century./Dekorative Malerei in Rigaer Innenräumen. 16. Jahrhundert-drittes Viertel des 18. Jahrhunderts. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2023. 408 lpp., 226 att. | grāmata | 2023 |
| Lapiņš A. | “Door and Gate Related Artefacts in Cesis Castle, Latvia”. // Proceedings of the Fifth Conference of the Construction History Society. Cambridge, 2019. | publikācija | 2019 |
| Dirveiks I. | “Kompleksas izpētes nozīme arhitektūras ieminekļu restaurācijas procesā”. Eiropas Kultūras mantojuma dienas. NKMP. | referāts | 2019 |
| Dirveiks I. | “Jaunākie atklājumi Sv. Jēkaba baznīcas viduslaiku arhitektūrā”. 21. Borisa Vipera piemiņas lasījumi. Latvijas Mākslas akadēmijā | referāts | 2019 |
| Dirveiks I. | „Atklātās lekcijas restaurācijā”: “Vēsturiskie Logi”; “Vēsturiskās Durvis”. Zaļenieku komerciālā un amatniecības skola. | referāts | 2019 |
| Dirveiks I. | „Starptautiska restaurācijas darbnīca 2019”: Kuldīgas vēsturiskie logi, to īpatnības un pārveidošanās dažādos būvperiodos. | referāts | 2019 |
| Dirveiks I. | Arhitektoniskā izpēte. atvijas Arhitektu savienība. Rīgā, Torņa ielā 11. | referāts | 2019 |
| Dirveiks I. | Cēsu ordeņpils tualetes. // Cēsu pils raksti II. Cēsis, 2018. 57.-72. lpp. ISBN 978-9934-8685-1-1 | publikācija | 2018 |
| Dirveiks I., Pētersons U. | Rīgas pils erkers // Mākslas vēsture un teorija. R., 2018., Nr. 21. 6. – 18. lpp. ISSN 1691-0869 (SCOPUS) | publikācija | 2018 |
| Lapiņš A. | “Замок Ливонского Ордена в Цесис, Латвия: средневековая строительная керамика// Arhitekturnaja keramika mira, 2018. - c. 20 – 29. | publikācija | 2018 |
| Lapiņš A. | “Geometry and Proportions of the Medieval Castles in Latvia” // Building Knowledge, Constructing history: Proceedings of the Third Conference of the Construction History Society. Brussels, 2018. - P. 851─856. | publikācija | 2018 |
| Lapiņš A. | Rubonia Konventa dzīvoklis //Universitas, 4, 2018. 30.─ 33.lpp. | publikācija | 2018 |
| Dirveiks I. | Jauni fakti par iespējams senāko koka ēku Jēkabpilī. DU 60. konference. 2018. gadā 27. aprīlī. | referāts | 2018 |
| Dirveiks I. | Vai vecās koka ēkas ir Latvijas būvmāksla? Kalnciema kvartālā. 2018. gadā 17. aprīlī. | referāts | 2018 |
| Dirveiks I. | Castella maris Baltici XIV. Referāts: Medieval image of the castle as "fashion" and "method". Some intentions and realization in Latvia. Braubach, Germany | publikācija | 2017 |
| Dirveiks I. | Cēsu arheoloģijas konference. Referāts: Apkures veidi Cēsu ordeņa pilī. | publikācija | 2017 |
| Dirveiks I. | Cēsu pils rietumu korpusa teorētiska rekonstrukcija.// Cēsu pils raksti I. Cēsis. 2017. 33. –58. lpp. ISBN 978-9934-8685-0-4 | publikācija | 2017 |
| Lapiņš A. | “Durvis un logi Cēsu pils arheoloģiskajā materiālā” //Cēsu pils raksti I: arheoloģija, arhitekūra, Vēsture. Cēsis, Cēsu pils saglabāšanas fonds, 2017. ─ 59. ─ 84.lpp. | publikācija | 2017 |
| Lapiņš A. | Lapins A. “Cesis Castle, Latvia: Historical Techniques in the Medieval Structural Ceramics Revealed”. // Proceedings of the Fourth Conference of the Construction History Society. Cambridge, 2017. | publikācija | 2017 |
| Lapiņš A. | Lapiņš A. Concordia Rigensis K!ta Dz! Arhitektonisks ieskats //Universitas, 3-atj (107), 2014. | publikācija | 2017 |
| Dirveiks I. | Daugavpils koka arhitektūras mantojuma saglabāšanas stratēģija. Pasaules Arhitektūras diena „Koks arhitektūrā”. | referāts | 2017 |
| Dirveiks I. | Arhitektūras „taktīlā enerģija”. Daugavpils universitātes 59. zinātniskā konference. | referāts | 2017 |
| Dirveiks I. | Vēsturiskas arhitektūras īpašā pievilcība – kā to izlasīt un pazīt. Daugavpils universitātes Zinātnes skola. | referāts | 2017 |
| Lapiņš A. et al. | How C., Bolle C., Lapins A., Léotard J.-M. The Medieval Bi-petal Head Nail // Further Studies In the History of Construction: Proceedings of the Third Conference of the Construction History Society. Cambridge, 2016. - P.119 ─ 128. | publikācija | 2016 |
| Dirveiks I. | Daugavpils Universitātes 58. zinātniskās konferences publikāciju recenzijas. | recenzija | 2016 |
| Dirveiks I. | Recenzija mākslas zinātnieces Vijas Strupules promocijas darbam „Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16. gadsimts – 18. gadsimta 3. ceturksnis”. Latvijas Mākslas akadēmija. | recenzija | 2016 |
| Dirveiks I. | Recenzija mākslas zinātnieces Lauras Lūses promocijas darbam "Tapetes Latvijā. 18. gs.-20. gs. 1. puse". Latvijas Mākslas akadēmija. | recenzija | 2016 |
| Dirveiks I. | „Vēsturiskie skārda un koka jumtu segumi”. Zaļenieku muižā. Latvijas muižu un piļu asociācijas seminārs | referāts | 2016 |
| Dirveiks I. | Lūznavas muižas klēts. Daugavpils Universitātes Mākslas zinātņu institūta 5. Rudens konference. | referāts | 2016 |
| Dirveiks I. | “Apgaismojuma evolūcija mājokļos”. Daugavpils universitātes 58. Zinātniskā konference. Daugavpilī. | referāts | 2016 |
| Dirveiks I. | „Viduslaiku tualetes Cēsu ordeņa pilī”. Cēsu arheoloģijas konference. Cēsīs, 2016. g. 31. martā. | referāts | 2016 |
| Dirveiks I., u.c. | Kuldīgas vecpilsētas apbūves noteikumi attēlos. Kuldīgas novada pašvaldība. 2016. (Kopā ar K. Veinbergu, J. Zviedrānu, A. Orniņu) | publikācija | 2016 |
| Lapiņš A. | Lapiņš A. Konventa dzīvokļu arhitektūra. Kultūrvēsturisks apskats. // Universitas, 1-atj(105), 2014. - 6.─7. lpp. | publikācija | 2014 |
| Strupule V. | Ceiling Paintings in Riga in the Context of European Traditions: fourth quarter of the 17th century – first half of the 18th century. Pasaulietinai Interjerai: Ideja, Dekoras, Dizainas. Secular Interiors: Idea, Decor, Design. Vilnius: Vilniaus dailes akademijos leidykla, 2014. P.27-45. | publikācija | 2014 |
| Strupule V. | Acanthus leaf wreath in Baroque period ornamentation. Examples from Kurzeme, Vidzeme and Rīga interior paintings. 16th -mid-18th century. Ornamentas: XVI-XX a. I pusés paveldo Tyrimai. Mokslo straipsnių rinkinys. Aleksandravičiūtė, Aleksandra (sudarytoja). Vilnius: Lietuvos kultūros tyrimų institutas, 2014. 193.-242.lpp. | publikācija | 2014 |
| Lēvalde D. | Bauskas pilsētas vēsturiskā centra apsekošanas nozīme turpmākajā kultūrvides Saglabāšanas stratēģijas izstrādē. | referāts | 2014 |
| Strupule V. | Luktu gleznojumi Rīgas sv. Pētera baznīcā krāsotāju cunftes meistara Korda Meijera daiļrades kontekstā. Eiropas paradigmas Livonijas un Latvijas vēsturē, arhitektūrā, mākslā, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Rīga: Böckler-Mare- Balticum-Stiftung, 2013, lpp. 160.–179. | publikācija | 2013 |
| Strupule V. | Reflections of Antique Art in the Interior Paintings of Residences and manor houses in Latvia. The second half of the 18th century – the first quarter of the 19th century. Baltic Journal of Art History. Autumn 2011/Spring 2012. Tartu: University of Tartu, 2011, P.251-280. | publikācija | 2011 |
| Strupule V. | Ainava Rīgas profāno interjeru gleznojumos. 16.gadsimta 2.puse – 19. gadsimta sākums. Iesniegts publicēšanai 16. B.Vipera piemiņas lasījumu materiālu krājumam. | publikācija | 2011 |
| Strupule V. | Apgleznotie plafoni Rīgā Eiropas tradīciju kontekstā. 17.gadsimta ceturtais ceturksnis -18. Gadsimta 1.puse. Iesniegts publicēšanai LMA 2010. gada doktorantūras konferences materiāliem. | publikācija | 2010 |
| Strupule V. | Dzīvojamo ēku interjeru gleznojumi 16. - 18.gs. Rīgā. Sociālais pasūtījums un tā modifikācijas. LMA 2009. gada doktorantūras konferences materiālu publikācija internetā. | publikācija | 2009 |
| Strupule V. | Vēsture šķērsgriezumā. Ēka Vecrīgā, Audēju ielā 10 //Mākslas vēsture & teorija 2008/10 | publikācija | 2008 |
| Strupule V. | The history of architectural paint research in Latvia: practice and problems.// Paint research in building conservation. Edited by Line Bergnhoi, Helen Huge, Jenni Lindbom, Tone Olstad and Edwin Verweij. - London, Archetype Publications, 2006 – P.52.-57. | publikācija | 2006 |
| Strupule V. | A look into the interior culture of manor houses in Latvia. New discovered examples of interior finishes from the 18th century to the end of the 19th century.//M.C.A.Böckler-Mare Balticum- Stiftung. Kunst- und Kulturgeschichte im Balticum. Homburger Gespräch 2004. Heft 21, - Kiel, 2006 – S.40.- 69. | publikācija | 2006 |
| Strupule V. | Ieskats Cēsu Jaunās pils interjeru vēsturē.//Rakstu krājums Cēsu un Vidzemes novada Vēsturē. III -Cēsis, 2005, - 155. -169.lpp. | publikācija | 2005 |
| Strupule V. | Baroque architecture and interior painting in Liepāja (Libau) in the context of Gotland. // M.C.A.Böckler-Mare Balticum-Stiftung. Kunst- und Kulturgeschichte im Balticum. Homburger Gespräch 2003. Heft 20 - Kiel, 2005 – S.54.-73. | publikācija | 2005 |
| Strupule V. | Interjeru glezniecība Rīgas pilsoņu namos no 16. līdz 18.gadsimtam.//Arhitektūra un Māksla Rīgā. Idejas un objekti. - Rīga, Neputns, 2004 - 41. - 56.lpp. | publikācija | 2004 |
| Strupule V. | Tukšo telpu mīts, jeb polihromija Kristofa Hāberlanda interjeros. //Mākslas vēsture & Teorija. 2003/1 Latvijas Mākslas Akadēmijas Mākslas vēstures institūts. - 42. - 49.lpp. | publikācija | 2003 |
| Strupule V. | Interieur malerien in den B?rgerhausern Rigas, 16.-18.Jahrhundert.//Denkmalpflege in L?beck 4. Geschichte in Schichten. Internationales Symposium 2000 in L?beck. - L?beck, 2002 - S.171. - 179. | publikācija | 2002 |
| Strupule V. | Koka Rīgas interjeri //Koka Rīga – Rīga, 2001 - 166. - 187. lpp. | publikācija | 2001 |
| Strupule V. | Interiors //The wooden heritage of Riga. R., 2001 166. - 187.lpp. | publikācija | 2001 |
| Strupule V. | Krāsu spēles vēsturiskajos Rīgas interjeros // Latvijas architektūra. Nr. 3 (29), 2000, - 98. - 102.lpp. | publikācija | 2000 |
| Strupule V. | Baroka griestu iluzorā pasaule – rīdzinieka mājokļa rota // Rīga – 800 gadagrāmata. 1999. Rīga, Latv.Kultūras fonds, 2000 - 55. - 59.lpp. | publikācija | 2000 |
| Strupule V. | Franciskāņu klosteris – neatminētā Vecrīgas mīkla // Studija, - Nr. 8, 1999, - 100. - 105.lpp. | publikācija | 1999 |
| Strupule V. | Klasicisms Rīgas gleznotajos interjeros//Studija, - Nr. 6, 1999, - 78. - 83.lpp. | publikācija | 1999 |
| Strupule V. | Baroks zem apmetuma // Studija, - Nr. 1, 1998 | publikācija | 1998 |
| Lēvalde D. | Ungurmuiža laikā un krāsās // Latvijas architektūra. - 1997. Nr.12. | publikācija | 1997 |
| Rotčenkova, E. | Ēbelmuiža - atjaunotā pērle // Latvijas architektūra Nr. 178. | raksts | 2025 |
| Rotčenkova, E. | Grīziņdārzs Zemitānos // Latvijas architektūra Nr. 177. | raksts | 2025 |
30 gadu jubileja profesijai
2012.gada 10.februāri Mencendorfa namā atzīmēta arhitektoniskās izpētes kā profesijas 30 gadu jubileja. Konstatēts, ka šo gadu laikā tajā strādājuši orientējoši 117 cilvēki, no kuriem uz salidojumu ieradās 60.
1982.gada 2.februārī ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas pavēli pie toreizējā Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurācijas un projektēšanas kantora tika nodibināta Arhitektoniskās izpētes grupa. Tas uzskatāms par profesijas dibināšanas datumu un 2012. gadā no šī brīža paiet 30 gadi. Pirmie izpētnieki bija arhitekts Pēteris Blūms un vēstures students Ivars Johansons.
1991.gada 29. novembrī, toreizējam restaurācijas institūtam brūkot, Andis Cinis, Pēteris Blūms, Ēriks Cērpiņš, Andis Špaks, Māris Cibulis un Ģirts Jēkabsons dibināja SIA „AIG”. No šī brīža pagājis 21 gads.
1993.gada 1. jūnijā daži arhitekti, mākslas vēsturnieki un arheologi iestājās darbā jaundibinātajā SIA „AIG” un tas uzsāka reālu darbību. Arī tas ir jau 19 gadus atpakaļ. Visi trīs šie nozīmīgie datumi veido pašreizējā SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” vēsturi. Pirmajos desmit gados veidojās profesija, tika izstrādāta metodika un izpratne par arhitektūras pieminekļu izpēti, nostiprināti pamatprincipi. Tas ir laiks, kad stundām varēja spriest par dažu strīpiņu nozīmi uz fasādes, kad visi bija jauni un laimīgi, bet Latvija un Rīga pilna neatklātu dārgumu. Polihromo fasāžu pilsēta atsedza savu krāsaino seju un gleznotie interjeri Mencendorfa namā iesāka analogas apdares uzvaras gājienu visā Latvijā.
2012. gadā neviens no dibinātājiem vairs nestrādā SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”. No tiem agrajiem gadiem profesijai uzticīgi palikuši Ilmārs Dirveiks, Vija Strupule, Daiga Lēvalde, Marina Mihailova, Liesma Markova, Ruta Taurena, Mārtiņš Lūsēns un Baiba Eglāja, un projektu grupas vadītājs Artūrs Lapiņš, kas toreiz bija students. Daudz kas no sākotnējā azarta kļuvis par rutīnu, vairs nav jauneklīgā prieka un pieminekļu aizsardzības sistēma radījusi lielu skepticisma piedevu kopējam darbam. Kas saglabājies no tiem agrajiem, laimīgajiem gadiem? Uzticība sākotnēji definētajiem ideāliem, neatslābstošā interese un prasme joprojām būt pārsteigtiem, nepārtrauktā izglītošanās kāre, un dīvainā biroja struktūra: projektētāji – izpētnieki – arheologi. „Sausais” atlikums – pēdējos 20 gados arhīvā ievietoti 2400 sējumi, kuros ietvertā informācija aptver visu Latviju.
– – –
Profesija AIG? Diagnoze AIG? Grūti definēt. Bizness AIG? Tomēr. Biedru kopa AIG? Arī. Vecbiedros nostaļgija pēc tiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un peļķes dziļākas. Jaunajiem kolēģiem biroja netipiskums un profesionālā skola. Cerams. Un – neaizmirstamās balītes, kopēja muzicēšana un teātra spēlēšana, tradīcija, kas nemainīga palikusi visus 30 gadus.
This post is also available in: ENG