Zaļās sinagoga ēka novietota Rēzeknes (bij. Režicas) “vecajā pilsētā”, kvartālā starp bijušo Ludzas ceļu (tag. Latgales ielu) un Rēzeknes upi, 
Krāslavas un Izraēlas ielu stūrī.

Īsa vēsturiska uzziņa

Zaļā sinagoga, literatūrā saukta arī par Beth midrash – Mācību māju, būvēta 1845. gadā par namsaimnieku saziedotiem līdzekļiem, guļbūves konstrukcijā. Nosaukums liecina, ka šajā ēkā bijusi apvienota gan lūgšanu nama jeb sinagogas, gan izglītības funkcija. Nākošie ievērojamie pārbūves darbi veikti 1939. gadā un līdz ar vispārīgo pilsētas uzplaukumu, kad izbūvētas daudzas nozīmīgas sabiedriskās ēkas. 20. gadsimta 70. gados veikts pēdējais kapitālais remonts, galvenokārt par sinagogas vecākā Zāvela Čerfasa saziedotiem līdzekļiem. Sinagoga darbojusies līdz 1990. gadiem, kad avārijas stāvokļa dēļ ēka slēgta. 2004. gadā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija to iekļāva 100 apdraudētāko Latvijas kultūras pieminekļu skaitā.
Rēzeknes Zaļā sinagoga ir šobrīd vienīgā Latvijas teritorijā esošā koka sinagoga, kas praktiski bez pārveidojumiem nonākusi līdz mūsdienām.

Atjaunošanas projekts

Sinagogas rekonstrukcijas tehniskais projekts izstrādāts 2005. gadā saskaņā ar Rēzeknes Ebreju draudzes pasūtījumu. Projektā risināta sinagogas restaurācija, esošās telpas līdztekus lūgšanu nama funkcijai piemērojot muzeja vajadzībām. Paredzēta oriģinālās Sinagogas plānojuma struktūras atjaunošana. Interjerā sienām paredzēta apmetuma un krāsotas apdares atjaunošana. Tās kopā ar sākotnējiem logiem, grīdu un griestu apdari veido vienotu autentiskas apdares kompleksu.
Praktiskie ēkas atjaunošana sākās 2005. gada nogalē. Veikta apakšējā vainaga atsegšana, nokaļot pārāk augstu izveidoto cementa apmetumu, trupējušo koka elementu nomaiņas darbi, kā arī remontētas jumta konstrukcijas, pastiprināti balkona pamati un nomainīts jumta segums. Pilnībā pārbūvēts Z puses ieejas mezgls. Tālāki darbi līdzekļu trūkuma dēļ nav veikti.
Projekta arhitekts: Artūrs Lapiņš,
inženieris: Jurijs Lācis.
Pasūtītājs: Rēzeknes pilsētas dome