2. Pasaules kara laikā sagrautās Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas Torņa atjaunošana uzsākta 2004.-2005. gados, kad tas vainagots ar smaili – stikla piramīdu. Pakāpeniski tapušas arī skices pārējā objekta atjaunošanai un teritorijas labiekārtošanai. Jaunā Tūrisma informācijas centra atklāšana Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī notika svinīgā pasākumā 2010.gada 16.novembrī.
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis atrodas Jelgavas centrā – Akadēmijas laukumā, kura sakārtošana uzsākta jau 2003. gadā, kad atklāts Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklis (tēlniece Arta Dumpe). 1574.-1615. gados izbūvētā baznīca un tās interjers iznīcināts Otrajā pasaules karā un līdz mūsdienām saglabājies tikai 1686.-1688. gadā izbūvētais tornis un joma rietumu fasāde.
Rekonstruētā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa arhitektūru bija iespējams novērtēt jau Kultūras mantojuma dienās, kad Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis stāstīja par Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcu Eiropas kultūras mantojuma kontekstā, uzsverot, ka tā ir Eiropā pirmā no jauna uzceltā luterāņu baznīca. Torņa projekta autors, arhitekts Artūrs Lapiņš iepazīstināja ar torņa rekonstrukcijas projektu.
Izvērtējot objekta novietojumu, jāatzīst, ka piemērotāku vietu tūrisma informācijas centram grūti atrast. Braucot uz Jelgavu no Rīgas puses, Torņa siluets un smaile redzama jau pirms Lielupes tilta. Stiklotais smailes apjoms veidots kā atsauce uz 17. gadsimta 80. gados izbūvēto, Kurzemes baroka baznīcām tik raksturīgo piramīdveida jumtu. Šāda jumta formas un atsauces perioda izvēle pirmajā acumirklī var šķist neparasta, ir pamatota gan ar saglabājušos torņa apjomu, gan ar tā pašreizējo pilsētbūvniecisko situāciju un funkciju. Tornis faktiski uztverams kā atsevišķs brīvstāvošs objekts, jo 1950. gados zudušais baznīcas joms šobrīd iemarķēts tikai zemes līmenī. 19. gadsimta 60. gadu torņa smailes atjaunošana, ja tāda tiktu plānota nākotnē, būtu veicama kopīgi ar joma atjaunošanu (un virs tā izbūvēto kopmītņu nojaukšanu).
Dodoties uz torni no Jāņa Čakstes bulvāra puses, paveras skats uz torņa Austrumu fasādi, kurā nolasāms bijušā joma “šķērsgriezums”. Iztēloties zudušo baznīcas apjomu palīdz ar atšķirīgu krāsu bruģī iemarķētā ārsienu kontūra. Uz ziemeļiem, ārpus baznīcas apjoma, izvietota Torņa austrumu pusē izvietota stāvvieta apmeklētāju vajadzībām. Ceļš no tās uz torni arī nosaka galveno apmeklētāju plūsmu, lai gan sākotnēji galvenā ieeja baznīcā bijusi caur portālu torņa rietumu pusē. Arheoloģisko izrakumu laikā (arheologs Mārtiņš Lūsēns) torņa A pusē atsegta daļa no sākotnējā baznīcas joma, izveidojot iedziļinātu priekšlaukumu. Šajā posmā konservēti atsegtie oriģinālie baznīcas ārsienu mūri, kas tradicionāli iesegti ar velēnu. Priekšlaukuma centrā uzstādīta akmens skulptūra – strūklaka “Trīsvienība” (tēlnieks Jānis Aivars Karlovs). Torņa austrumu fasādē eksponētas gan liecības no sākotnējā, 1680. gadu jumta slīpes, gan arī 1860. gados izveidotasi bazilikālais joms ar rekonstruētām jumta konstrukcijām un velvju iesējuma vietām (izpētes autors arhitekts Ilmārs Dirveiks). Ēkā iekārtots Tūrisma informācijas centrs .
