Alūksnes novada pašvaldība uzsākusi darbus pie Alūksnes pilsdrupu atjaunošanas. Projekta risinājumos iekļauta esošo virszemes mūra konstrukciju konservācija, t.sk. risinājumi konstrukciju drošības un eksponēšanas nodrošināšanai, mūra virskārtas iesegšana, kā arī lokāli labiekārtojuma darbi, nodrošinot ūdens notecei.
Livonijas ordeņa komtura pils Alūksnē aizņem ap 20’000m2 lielu teritoriju Alūksnes ezera salas R pusē. Tā ietvērusi divas priekšpilis. Galvenā ieeja atradusies Z pusē caur vārtu aizsargtorni (cvingeru) un nocietinātajiem vārtiem ar četrstūra torni. Mūsdienās virs zemes esošās mūra konstrukcijas vairāk saglabājušās no otrās jeb D priekšpils, kur bijusi arī izeja uz ezeru. D priekšpils sienas mūrētas no laukakmeņiem, tos pārsienot pa rindām.
Darbs pie konservācijas projektēšanas uzsākts jau 1970. gados. 1968. arhitekts Leonards Liepa uzmērījis pilsdrupu plānu, uz kura pamata 1970. gadā izstrādāts arī pirmā kārtā veicamo konservācijas – restaurācijas darbu un pētniecības izrakumu darba plānu. Radīts arī izmantošanas priekšlikums. Neskatoties uz izstrādātajām iecerēm, 1977. gadā pilsdrupu centrā bez jebkādas saskaņošanas un arheoloģiskās izpētes ierīkota estrāde.
Alūksnes pilsdrupu konservācijas tehniskais projekts izstrādāts 2006. gadā (autori Artūrs Lapiņš, Guntars Jansons). 2014. gadā tiek veikta konservācijas projekta un specifikāciju atjaunošana (arhitekti Artūrs Lapiņš un Ilona Markuse, dipl.ing. Ģirts Pavlovs). Aktuālajos konservācijas darbos iekļautais Dienvidaustrumu stūra pusapaļais tornis ar 2,3m biezajiem mūriem ir relatīvi labi saglabājies. Torņa mūra sienās ierīkotas šaujamlūkas (0,95m iekšpusē līdz 0,25m ārpusē). No D mūra un A mūra D posma saglabājušās tikai sienu apakšējās daļas.
