SIA “Arhitektoniskās izpētes grupas” speciālisti 2019. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu veica ēkas interjeru apdares arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kuras ietvaros konstatētas ampīra, vēlā klasicisma un bīdermeijera tapetes un sienu gleznojumi. Izstrādāti fasāžu, jumta un interjera projekti.
Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 9275, atrodas Aizputē, Atmodas ielā 5. Celta kā pilsētas muižas kungmāja, tomēr konkrēts būvniecības gads nav zināms.
1812.gada Aizputes plānā tā iezīmēta kā Štakeldangas muižai piederoša krogus un dzīvojamā ēka, kas vēlāk tikusi pārbūvēta. 1814.gadā Amalienburgas īpašnieks bijis landrāts un literāts Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, bet 1821.gadā kā īpašnieks minēts virspilskungs, valsts padomnieks un landrāts Karls Aleksandrs fon Korfs. Šajā laikā tapusi divstāvu mūra ēka, kas pieslēgta perpendikulāri esošajam koka apjomam, veidojot burta “L” formu. Līdz 1879. gadam muiža piederēja Korfiem, kad izsolē to nopirka Apriķu un Padures muižu dzimtskunga kreismaršals Arturs barons fon der Ostens – Sakens (viņa māte bija dzimusi fon Korfa). Pēc Artura nāves 1912. gadā Amalienburgu mantoja Ernsts fon der Ostens – Sakens, no viņa 1918. gadā Makss fon der Ostens – Sakens.
Interjera izpētes gaitā tika konstatēta saglabājusies 19.gs. apdare, kas iedalīta četros periodos. Kā īpaši vērtīgi uzskatāmi ar 19.gs.1. ceturksni datētie tapešu apdares fragmenti vairākās telpās, kas ļoti iespējams, izgatavoti ap šo laiku atvērtajā Aizputes turku papīra fabrikā, ko savā grāmatā izcēlis barons Ulrihs fon Šlipenbahs.
Virs tapetēm vēlākā remonta periodā uz plēstām klūgām likts apmetums un uz tā augstā līmenī izpildīti gleznojumi, kuru kompozīcijas atbilst vēlā klasicisma un bīdermeijera stilam.
Tam seko historisma un jūgendstila laika apdare, kur arī izmantotas šim periodam atbilstošas papīra tapetes un atsevišķās telpās arī polihromi griestu gleznojumi.
1924. gadā to iegādājās Latvijas banka un pēc remonta 1925.gadā, tā kļuva par Latvijas Bankas Aizputes nodaļu. Šim periodam atbilst gaišos pasteļtoņos veikts sienu krāsojums, ko papildina ģeometriskas formas ornamentālas trafareta tehnikā izpildītas dekoratīvas joslas.
Bankas funkcijas ēkā tikušas nodrošinātas līdz 2001.gadam, kad tā tika nodota privatizācijai. Pēc vairāku īpašnieku nomaiņas, pirms pāris gadiem ēkas jaunā īpašniece Marta Gaile Amalienburgu pakāpeniski atjauno. Tiek restaurēti un rekonstruēti vēsturiskie logi, salabots jumts un fasādes, kā arī pakāpeniski restaurēts un iekārtots interjers.
—
Interjera apdares arhitektoniski mākslinieciskā izpēte (2019): Daiga Lēvalde, Ruta Taurena, Ieva Liepa, Vija Strupule, Anna Kozorovicka.
Ēkas atjaunošanas projekta izstrāde: Artūrs Lapiņš, Marina Mihailova.
