Atrašanās vieta: Dobeles nov., Īles pag.
Ēka ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 4924.
Pirmās ziņas par Īles muižu saistītas ar 1530.gadu, kad Vācu ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Īles zemes kopā ar Slagūnes zemēm Zanderam Netlhorstam.
Jaunās pils celtniecības laiks nav precīzi datēts, bet zināms, ka 1861.gadā tā jau bijusi pilnībā uzcelta. Par to liecina Vilhelma Zigfrīda Štafenhāgena (W. S. Stavenhagen) ar šo gadu datēts attēls, kur priekšplānā redzamas vecās Īles muižas ēkas līdzenumā, bet tālumā kalnā uzceltā jaunā pils. Ēka celta 19.gs. 2.pusē, pēc Stefenhāgena – Krimas kara laikā (1853-1856), savukārt gleznotāja Jūliusa Dēringa ceļojuma piezīmēs, minēts konkrēts 1847.gads. Īles muižā viņš viesojās 1868. gadā, kad tur notikuši apjomīgi remontdarbi.
1920. gada agrārreformas laikā muiža Tomasam fon Herneram tika atsavināta un vienā ēkas pusē darbojās pagasta skola, bet otrā pusē ierīkoti muižas rentnieku dzīvokļi.
1930. un 1950.gados pārbūvēta sanatorijas vajadzībām. Mainoties izmantošanas funkcijām, ēka zaudējusi sākotnējo plānojuma struktūru. 1940.gadu beigās demontēts ziemeļu puses tornis, izmainot ēkas koptēlu. 1950.gadu sākumā veiktas arī plānojuma izmaiņas iekštelpās, īpaši pagraba stāvā. Pārbūvju rezultātā pilnībā iznīcināti vēsturiskie interjera apdares elementi, būvgaldniecības izstrādājumi un apkures ķermeņi, kas ir nozīmīgi ēkas autentiskuma sajūtu veidojoši elementi. Nav saglabājies dakstiņu jumta segums, kas ir neatņemama šī perioda ēkas vizuālā tēla sastāvdaļa.
Šobrīd notiek gan kungu mājas, gan blakus esošo ēku rekonstrukcijas un atjaunošanas darbi, saskaņā ar SIA “Arhitektoniskās izpētes grupas” izstrādātu projektu, kā arī ir izstrādāts teritorijas labiekārtojuma projekts.
—
Arhitektoniski mākslinieciskā izpēte (2023): Daiga Lēvalde, Ruta Taurena, Ieva Liepa, Eva Rotčenkova.
Projekta izstrāde (2023 / 2024): Artūrs Lapiņš, Luīze Marta Aizpurva.
