Liela izmēra gluds rustojums kā fasādes apdares paņēmiens izmantots vairākām Rīgā 1930. gados būvētām funkcionālisma ēkām. Tās var būt dabīgā akmens – Allažu šūnakmens – plāksnes, kā ēkai Brīvības ielā 40 (arh. A.Klinklāvs, 1934. gads). Tomēr biežāk lietotas mākslīgā akmens plāksnes – Vaļņu ielā 11 (arh. A.Karrs, K.Betge, 1931. gads), . Šādi rusti izmantoti arī Rudzīša nama ielas fasādēm, kur, veicot atjaunošanas darbus, saglabāts sākotnējais apdares paņēmiens.
Atjaunotajām Rudzīša nama fasādēm saglabāts oriģinālo plākšņu virsmas raibums, kas variējas no dzeltenīgi – okerīga toņa līdz sarkani pelēcīgam. Pašas plāksnes bija bojātas galvenokārt vietās, kur rūsējusi pārāk tuvu virsmai iestrādātā armatūra. Zīmīgi, ka šāda armatūra pārsvarā iestrādāta galvenokārt ēkas augšējos stāvos esošājām plātnēm. Armatūras rūsas izraisītie defekti visvairāk bija bojājuši platos dzegas apšuvuma blokus, kas bija iestrādāti kā konsoles zem monolītā betona dzegas.Bojātajās vietās defekti izkalti, armatūra apstrādāta ar pretrūsas sastāvu. Plākšņu virsma atjaunota ar tonētu javu, kas tonāli un pēc faktūras pieskaņota esošajām plātnēm. Dzegu bloki, kā arī atsevišķas stipri bojātās plātnes atlietas no jauna pēc oriģināla parauga, konsultējoties ar tēlnieku-restauratoru Genādiju Stepanovu.