Bijušās saimniecības ēkas pārbūve dzīvojamās ēkas vajadzībām ieviesa zināmas korekcijas arī iekštelpu plānojumā.
Kā fasādēs, tā arī iekšsienās saglabāts un papildināts raupjais sienu apmetums, radot faktūrām bagātu un glezniecisku virsmu. Atjaunotas 19. gs. 2. puses koka kāpnes no 1. uz 2.stāvu. Pārējo iekšējo kāpņu konstrukcija veidota no dzelzs ar koka pakāpieniem, burtiski “ieadot” gandrīz vertikālo uziešanu starp sijām. Neskatoties uz to, kāpnes izdevušās ērtas.
Vienīgās grūtības varētu radīt lielāku mēbeļu transportēšana uz augšējo stāvu, ko, savukārt, iespējams veikt pa galvenajā fasādē esošajām, par ēkas noliktavas funkciju liecinošajām lielajām ailām.
Vietas romantiskās gaisotnes saglabāšana bija viens no projekta vadmotīviem un realizācijas virsuzdevumiem. Jumta logu vietā māla kārniņu plaknē iestrādāti stikla kārniņi, kas 3.stāva telpām dod īpatnu sānu apgaismojumu. Dūmenim atjaunots šobrīd vienīgais Vecrīgā vējagailis, kas pētniekiem pazīstams no daudzām 20 gs. sākuma atklātnēm. Garā būvniecības procesa dēļ uz ēkas pabeigšanas brīdi tā paspējusi iegūt jau zināmu laika patīnu, kas harmoniski piespēlē vides senatnīgajam tēlam.
Projekta arhitekts: Artūrs Lapiņš
Projekts: 2003. gads
Realizācija: 2003. – 2009. gads