Pirms neilga laika pabeigta Katvaru muižas kungu mājas (Limbažu novads, Katvaru pagasts, Katvari) arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, kas veikta ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tās rezultāti nešaubīgi pierāda, ka ēka ir viens no pēdējiem izcilākajiem Latvijas baroka arhitektūras piemēriem, kas pagaidām saglabājies bez neatgriezeniskiem pārveidojumiem. Arhitektūras pazīmes un atsevišķu elementu risinājumi ļauj saskatīt analoģijas ar vairākām citām izcilākajām Latvijas 18. gadsimta muižu kungu ēkām Ungurmuižā (1732), Liepupē (1751) un Ķirbižos (1740. gadi).
Savas pastāvēšanas laikā muiža ir piederējusi vairākām muižnieku dzimtām: Mengdeniem, Kampenhauzeniem, Bergiem, Volfiem u.c.
Sākotnēji -1740. gados – Katvaros uz mūrēta, ar velvēm segta pagrabstāva celts kompakts guļbaļķu būvapjoms ar diviem pret parādes pagalmu vērstiem rizalītiem un mezonīniem. Domājams, ka jau 1750. gados piebūvēti ziemeļu un dienvidu galu korpusi. Mezonīni un rizalītu zelmiņi sākotnēji būvēti pildrežģa konstrukcijā ar ķieģeļu pildījumu. Ēkas jumts bijis segts ar S veida melni glazētiem kārniņiem.
Ar 19. gadsimta pirmo pusi datējami Z un D koka portiki, kas savienoja kungu māju ar tuvākajām pagalma sānu ēkām. Koka konstrukcijas celtas plānā liektā trajektorijā, ar kolonādi priekšpusē un slēgtu aizmugurējo sienu. 20.gadsimta 2.pusē portiki nojaukti.
Vēsturiski fotoattēli sniedza līdz šim nezināmu, pārsteidzošu informāciju par Katvaru kungu mājas arhitektūru 19. gadsimtā. Virs jumta ezera pusē bijis apjomīgs koka skatu tornis ar karoga mastu. Tornis nojaukts 1920. gados.
1880. gadu pārbūves laikā ēkas fasādes apmūrētas ar akmeņiem cokola daļā un ķieģeļiem stāva daļā. Aiz mūrējuma saglabājusies 18. gadsimta koka fasāde. Par tās izskatu grūti spriest, jo fragmenti redzami tikai atsevišķās spraugās aiz ārējā apšuvuma un vēdināšanas lūciņās. Fasādes rotā koka pilastri ar bāzi un jonisku kapiteli. Sākotnēji fasādes koka krāsotas sarkanas un zaļganpelēkie pilastri pievienoti vēlāk. Mansarda dzegas bijušas marmorizētas.
Jau 20. gadsimta otrajā pusē kļuva zināms par eventuāliem mākslinieciski nozīmīgiem Katvaru kungu mājas interjeriem. 2004. gadā veikts fragmentārs 1740. gados apgleznotas guļšķautņu sienas atsegums. Pašreizējā inventarizācija parāda, ka ēkā joprojām saglabājušies daudzi izcili dažādu periodu interjeru apdaru piemēri. Tie ir 18. gadsimta 2. trešdaļas gleznojumi gan tieši uz koka konstrukcijām, gan sienām uzvilkta auduma, kuros izmantota vēlā baroka ornamentālā valoda. Atsevišķās telpās veidotas arī dzegas un reljefas ģeometriskas plafonu kompozīcijas. Katvaru muižas kungu nama sākotnējo interjeru savdabība ir vienlaicīga neapmestu koka konstrukciju sienu un apmestu griestu pastāvēšana. Jaatzīmē arī sākotnēji marmorizētās koka kāpnes, kas ir vienas no greznākajām baroka muižu kāpnēm Latvijā. Tāpat ēkā saglabājušās vairākas vērtīgas baroka stila iekšdurvis.
18. gadsimta beigās istabu sienas tika apmestas un polihromi krāsotas. Frīzes joslā izmantots brīvrokas gleznojums un klasicismam raksturīgi ornamentāli motīvi. Vairākās istabās fragmentāri konstatēta šajā laika posmā uz koka konstrukcijām līmētu papīra tapešu apdare.
Fiksēti arī ampīra un bīdermeijera stilu polihromijas piemēri, tai skaitā frīžu un plafonu gleznojumi.
Nozīmīga vieta Latvijas muižu ēku interjera vēsturē ierādāma 19. gadsimta 3. ceturkšņa neogotikas stila iluzoram gleznojumam (quadratura), kas istabā ar līmenisku pārsegumu pārliecinoši rada gotiskas velvētas telpas ilūziju. Interjeru papildina smailloka durvju aila ar kokgriezumā veidotu portālu.
Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija devusi neapstrīdamu pamatojumu atsevišķi ēkas un kopumā visa muižas apbūves kompleksa atbilstībai Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa statusa piešķiršanai.
Katvaru muižas kungu nams neapšaubāmi pelnījis zinātniski pamatotu augsta līmeņa restaurāciju, kas pilnībā atsegtu tā arhitektoniskās un mākslinieciskās kvalitātes.
