Uzsākot darbus 2015. gadā un noslēdzot 2016. gadā, realizēta Turaidas pilsdrupu Austrumu korpusa – jeb tā sauktā Palasta – ziemeļu daļas konservācija. Darbu rezultātā apmeklētājiem kļuvusi pieejama 1980. gados izbūvētā, bet vēlāk tehiskā stāvokļa dēļ slēgtā skatu platforma, kā arī blakus esošā Dienvidu korpusa austrumu daļas stūra telpa. Tālākus darbus gaida korpusa iekštelpas pagrabā un 1. stāvā, kā arī mūra sienā iebūvētās kāpnes.
Turaidas pils Austrumu korpuss atsegts 1980. gadu arheologa Jāņa Graudoņa vadīto arheoloģisko izrakumu laikā. Salīdzinot tā laika attēlu ar mūsdienu situāciju, redzams, ka arheoloģiskajos izrakumos atsegtās oriģinālās ārsienas paaugstinātas par 1 1/2 stāvu – izbūvēta 2. stāva telpa un virs tās skatu platforma. Darbi veikti 1980. gados arhitekta Gunāra Jansona vadībā. Līdzīgi kā citviet Turaidas pilī, darbu laikā liela vērība pievērsta objekta zinātniskajai izpētei un teorētiskajām rekonstrukcijām. Atjaunošanas darbos īstenota, autora vārdiem sakot, rekonstruktīvā restaurācija. Mazāk risināti tādi mūsdienās aktuāli jautājumi kā atjaunoto ēku ilgtspējība, materiālu un virsmas faktūras. Prakstiski nav izprastas un pielietotas tradicionālās būvniecības metodes, kas ir būtiska mūsdienu konservācijas prakses sastāvdaļa. Neskatoties uz to, 20. gs. otrajā pusē izveidotais Turaidas pils vizuālais tēls ir nozīmīga Latvijas kultūras ainavas sastāvdaļa.
Austrumu korpusa ziemeļu daļas paaugstināšana veikta ar liela (viduslaiku) izmēra, bet caurumotiem māla ķieģeļiem, kas, turklāt apdedzināti augstā temperatūrā un attiecīgi ir trauslāki par oriģinālajiem viduslaiku ķieģeļiem. Atjaunotā mūra čaula nav tikusi sasieta vai vāji sasieta ar kodolu. Rekonstrukcija veikta cementa javā, kas kopā ar jaunajiem ķieģeļiem veido daudz blīvāku čaulu. Rezultātā mūra iekšpusē – kodolā – esošam mitrumam nav iespējams iztvaikot, un, sasalstot, tas irdina oriģinālās konstrukcijas. Mūra virskārta iesegta ar betona plāksni, kas nespēj nodrošināt aizsardzību pret ūdens iekļūšanu mūrī, it īpaši starp rekonstruēto čaulu un kodolu. Par šo ūdens iekļūšanu liecina izsāļojumi notecējuma veidā uz ķieģeļu virsmas.
Par cik konservācijas darbi skāra relatīvi nelielu Turaidas pils daļu, saglabāti Turaidas pilī 20. gs. otrajā pusē rekonstruktīvajai restaurācijai izmantotās pieejas un metodes. Veikta oriģinālo mūra daļu konservācija, atjaunojot bojāto padomju laika apšuvumu. Atjaunota skatu platormas hidroizolācija, ieklājot jaunu staigājamu segumu. Platformai uzstādītas jaunas margas, kas stilistiski atbilst Turaidas muzejrezervātā jau esošajām koka margām. Lai perspektīvā būtu iespējama ekspozīcijas izveidošana 2. stāva telpā, līdztekus pārsegumu hidroizolācijai risināta arī risināta to siltināšana. Pēc iespējas veikta mūra virsmas attīrīšana no sāļiem. Turpinot kompleksa atjaunošanas darbus, būtu risināmi Austrumu un Ziemeļu korpusu eksponēšanas jautājumi, izstrādājot priekšlikumus arī to vizuālajam tēlam un arhitektoniskajam noformējumam.
Būvprojekta autors: Artūrs Lapiņš, 2015. gada marts
Projekta risinājumi: Kristīne Klimbe, Sabīne Erte.
Pasūtītājs: Turaidas muzejrezervāts.
Būvnieks: Baumeister SIA.
