Livonijas ordeņa pils Rēzeknē atrodas pilsētas centrā, Rēzeknes upes labajā krastā, tieši blakus jaunizbūvētajam austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram Zeimuļs. Šodien pilskalns ir visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē. No tā paveras burvīgs skats uz pilsētas centru un veco pilsētas tirdzniecības daļu. To ikdienā šķērso un atpūtai izmanto Rēzeknes iedzīvotāji. Tomēr 20. gs. 2. pusē izveidotās kāpnes un haotiski iestaigātās takas neiekļaujas pils struktūrā, kā arī būvgružu un melnzemes slānis kādreizējo korpusu vietā tikai zinātājam ļauj nolasīt aizsardzības būvju un pils vietas. Pils teritorijā līdztekus virszemes mūru konservācijai plānota arheoloģiskā un ģeoloģiskā izpētes. Atbilstoši to rezultātiem iecerēts veikt teritorijas labiekārtojumu un iekārtot brīvdabas ekspozīciju.
PILS VĒSTURE
Pils būvvēsturē var izdalīt vairākus būvperiodus: līdz 13. gs. šeit atradusies latgaļu pilsvieta, par kuriem liecības atrastas arheoloģiskajos izrakumos. No 13. gs. beigām līdz 17. gs. sākumam šeit mitinājies Livonijas ordenis. Par spēcīgu nocietinājumu – fogta pili – tā kļuva tikai 14. gs. otrajā pusē. 15. gs. un 16. gs. pirmajā pusē Rēzekne bija viens no svarīgākajiem ordeņa nocietinājumiem pie Livonijas austrumu robežas.
Līdzīgi citām Latvijas pilīm, arī Rēzekne savu nozīmi zaudēja 16. gs. otrās puses un 17. gs. karadarbības laikā. Izpostītās pils telpas pakāpeniski tika pamestas, un 17. gs. beigās pils vairs nebija apdzīvota. 1712. gada revīzijā teikts, ka no
pils palikušas tikai drupas, un tās teritorijā (priekšpilī-?) esot muižas augļu dārzi un uzbūvēta kungu māja. 1786. gada Rēzeknes aprakstā minēts, ka Rēzeknes upes vecās un jaunās gultnes starpā atrodoties vecā akmens pils, kurā ierīkota valsts labības noliktava un ceihhauzs. Jau 18. gs. pilsdrupas sāka izmantot par akmeņlauztuvi būvmateriālu ieguvei. Vēl 20. gadsimta sākumā Priekšpilī atradās dzīvojamā ēka un, acīmredzot, arī saimniecība.
ATTĪSTĪBAS METS
Priekšlikumā risināta Rēzeknes pils kā nozīmīgas viduslaiku nocietinājuma būves pieejamības nodrošināšana un eksponēšana, pamatojoties uz objekta saglabājušos fragmentu izpratni un arhitektonisku interpretāciju.
Pilij saglabājusies plānojuma struktūra, ko iespējams identificēts teritorijas reljefā. Tomēr Pils kā apjomīga viduslaiku cietokšņa kompleksa uztveri šobrīd traucē laika gaitā izveidojies būvgružu slānis, kas aizsedz virs zemes saglabājušos mūru apakšējās daļas vai arī pilnībā nosedz atsevišķas mūrus. Veicot pakāpenisku kontrolētu Pils mūra konstrukciju atsegšanu, tiks veicināta kompleksa telpiskās struktūras vizuāla uztvere, ko vēl vairāk papildinās atsevišķu zonu arheoloģiskās izpētes laikā veikto pētījumu rezultāti.
Pils plānojuma struktūras apzināšana ļaus gan sekmīgāk plānot apkalpes un ekspozīciju zonas, gan arī optimāli attiecībā pret Pils plānojumu izvietot pagaidu būves dažādu plašāk apmeklētu svētku laikā (piemēram, Viduslaiku svētki, amatnieku tirdziņi u.tml.).
DARBU ETAPI
Darbi pirmajā etapā galvenokārt saistīti ar avārijas stāvoklī esošo drupu fragmentu konservāciju – bīstami sasvērušos mūra fragmentu dienvidrietumu nogāzē, kā arī dienvidaustrumu stūrī esošā mūra konservāciju.
Darbu otrajā etapā arheoloģisko izpēti plānots veikt Pils dienvidu pusē. Paralēli tam veicama virszemes mūru konservācija Austrumu sienai un Austrumu korpusa rietumu sienai. Sezonas noslēgumā veicama konservācija atsegtajām mūra konstrukcijām, kā arī izveidojams pieejas ceļš.
Trešajā darbu etapā plānoti arheoloģiskās priekšizpētes darbi Pils pagalmā, noskaidrojot iespējamā bruģa saglabātības pakāpi, kā arī precizējot pagalma un to aptverošo korpusu izvietojumu un konfigurāciju. Tāpat plānota jauno kāpņu izbūve Pilskalna austrumu nogāzē.
Teritorijas labiekārtošanas etapā, plānots turpināt un pabeigt Pagalma arheoloģisko izpēti, veikt teritorijas labiekārtošanu. Atsedzama Ziemeļu sienas ziemeļu puse, nodrošinot Pils kā atsevišķa ekspozīcijas objekta
funkcionēšanu.
– – –
Pasūtītājs: Rēzeknes dome
Projekta arhitekts: Artūrs Lapiņš
Projekta komanda: Guntars Jansons, Kārlis Rozenštrauhs.
Izstrādāts: 2016. gads.
