3.daļa interpretējošiem ierakstiem par Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles eksponētajiem artefaktiem. Anotācijas sagatavoja Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles būvpētnieks, Dr. arch. Ilmārs Dirveiks.
SOLS AR SV. MAURĪCIJA GALVĀM [7]
2006. gadā Sv. Jēkaba baznīcas interjerā tika veikts plašāks remonts, nomainot dēļu grīdu, visas 1845. gadā izgatavotās priekštelpas durvis. Savukārt t. s. „Melngalvju solus” (17. gs. b., 18. gs. 1. p.) nomainīja kopā ar pārējiem 19. gadsimta vidū izgatavotajiem soliem. Jaunajiem soliem piemontēja 4 Sv. Maurīcija galvas un divas vinjetes.
SMAILLOKA ARKA KORA ZIEMEĻU SIENĀ [8]
Baznīcas pirmsākumos 13. gs. pirmajās desmitgadēs tika uzcelta kubiskas formas kapela, kas tagad ir altārdaļa. Dievnama Z pusē veidojās klostera apbūve ar ieeju kapelā. Svarīgo saikni kapelas interjerā Z sienā arhitektoniski akcentēja ar platu smailloka divpakāpju pārsedzes arku. Tolaik kapelas sienas bija neapmestas un nekrāsotas. Interjera noskaņu veidoja perfekts sarkano ķieģeļu mūrējums ar gaišām nogludinātām kaļķu javas šuvēm. Arkas ķieģeļu virsma izcelta ar dekoratīvu “skrāpējumu”. Ieejas ailas vieta vēl jāprecizē pētījumos no sakristejas puses.
LODE VIDUSJOMA VELVĒ [9]
1656. gadā, pilsētas aplenkuma un apšaudes laikā, baznīcas ēkai trāpījušas trīs lielgabalu lodes, no kurām 2 par piemiņu iemūrēja galvenā joma un altāra velvēs. Kora velvē bijis uzkrāsots šo notikumu paskaidrojošs teksts, kuru aizkrāsoja 1958. gada remonta laikā. Diemžēl 2019. gadā restaurācijas laikā kora velvēs nekādi teksta fragmenti vairs netika atrasti. Vidusjoma velvē patiešām joprojām ir iemūrēta viena lode, kas virs velves nostiprināta ar īpašu tapu. Otra lode no altārdaļas velves Z buras izņemta 19. gadsimta beigās remonta laikā.
KAPU PLĀKSNE DIENVIDU JOMĀ [10]
Rīgas rātskunga un birģermeistara Hartviha Fota kapakmens Jēkaba baznīcā no 1464. gada.
Objektu izvietojums Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles kartogrammā – 7. Sols ar Sv. Maurīcija galvām; 8. Smailloka arka kora Z sienā; 9. Lode vidusjoma velvē; 10. Kapu plāksne D jomā