2.daļa interpretējošiem ierakstiem par Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles eksponētajiem artefaktiem. Anotācijas sagatavoja Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles būvpētnieks, Dr. arch. Ilmārs Dirveiks.
DIVAS LĪDZĪGAS AKMENS DETAĻAS PRIEKŠTELPAS UN DIENVIDU JOMA ĀRSIENĀ [4]
Šīs akmens detaļas atrastas 19. gs. nogalē veikto restaurācijas darbu laikā un iemūrētas zemtorņa priekštelpas R sienā un sānu joma D ārsienā. Detaļas iemūrētas sienās otrādi, laikam domājot, ka sākotnēji tās bijušas velvju konsoles. Patiesībā tie ir t. s. pinakli, jeb gotikai raksturīgi dekoratīvi tornīši, kas Eiropā redzami neskaitāmos viduslaiku dievnamos.
Iespējams, abi akmens kalumi ir daļa no grezna sienas tabernākula vai apbedījuma noformējuma 14. vai 15. gadsimtā. Latvijas arhitektūrā tie ir vienīgie gotiskie pinakli, kas saglabājušies Latvijas arhitektūrā.
NELIELA AILA KORA DIENVIDU SIENĀ [5]
Altāra daļas D sienā ir neliela, slīpā vērsumā veidota aila. Ārpusē tā ir šaura un iegarena, iekšpusē kvadrātiska. Līdzīgi atvērumi viduslaiku baznīcu kora sienās redzami Igaunijā, Skandināvijā, Vācijā u.c. Šādu ailu sauc par hagioskopu un tā domāta, lai dievkalpojumam no ārpuses varētu sekot personas, kam tobrīd nav atļauta uzturēšanās baznīcā (piemēram, slimajiem). Latvijas viduslaiku baznīcās šis ir vienīgais līdz šim konstatētais hagioskops.
DEKORATĪVS KRĀSOJUMS UZ VELVJU RIBĀM [6]
Draudzes telpas un kora velves vairākkārtēji pārkrāsotas. Sākotnēji tās varēja būt vienkārši baltas, bet vēlāk telpu remonta laikā velves un sienas dekorēja ar krāsainiem ornamentiem. Pirmo reizi tos atklāja 19. gadsimta 2. pusē altārdaļas remonta laikā. Dekoratīvs polihroms krāsojums uz velvju ribām atsegts vairākās vietās, un, tiek uzskatīts, ka tas radies 15. gadsimtā.
Objektu izvietojums Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles kartogrammā – 4. Akmens detaļas priekštelpas un Dienvidu joma ārsienā; 5. Aila kora Dienvidu sienā; 6. Dekoratīvs krāsojums uz velvju ribām