2019.gada rudenī veikta ēku Rīgā, Turgeņeva ielā 13 un 15 arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Abas ēkas, kopā ar blakus esošo ēku Turgeņeva ielā 17 un pašlaik nojaukto apjomu uz Turgeņeva un Maskavas ielu stūra, veido 19.gadsimta pirmajam ceturksnim raksturīgu kvartāla apbūvi, kāda izveidojās pēc priekšpilsētu nodedzināšanas 1812.gadā. Šajā laikā ēku būvniecībai tika izmantoti paraugfasāžu albumi1. Priekšpilsētā bija atļautas tikai 1 un 2 stāvu koka ēkas. Šāda plānveidīga tipveida apbūve nodrošināja stilistiski vienota pilsētbūvnieciska ansambļa un raksturīgas pilsētas ainavas izveidi. Turgeņeva ielas fronti veidojušas ēku fasādes ar logu rindām. Ēkas savienojušas augstas dēļu sētas ar vārtiem, kā tas redzams Krievijas armijas inženieru komandas zīmētajos 1823.gada ielas fasāžu notinumos. Ieeja ēkās bijusi no pagalma puses. Abām ēkām pagalma pusē 2.stāva līmenī izbūvēta segta galerija. Tas ir Rīgā reti sastopams klasicisma arhitektūrai netipisks risinājums un saistāms ar, galvenokārt, krievu tirgotāju apdzīvotās Latgales priekšpilsētas (“Maskačkas”) vietējo tradīciju. Abu ēku klasicisma stilistikā izturētās fasādes apšūtas ar horizontāliem dēļiem 19.gadsimta trešajā ceturksnī. 1890.gadā ēkas Turgeņeva ielā 15 pagalmā uzceļ divstāvīgu mūra piebūvi. 1920.gadu sākumā abi blakus esošie gruntsgabali Turgeņeva ielā 13 un 15 nonākuši Andreja Kuzubova – tirgotāja un uzņēmēja – īpašumā. Nams Turgeņeva ielā 13 ir ģimenes dzīvojamā māja. Savukārt Turgeņeva ielā 15 atradušies īrējami dzīvokļi un konservu fabrikas ražošanas telpas. Uzņēmums ”A.M.Kuzubovs” darbojies līdz pat 2.pasaules karam. Vēl 1960.gados Turgeņeva ielas koka namu apbūve saglabājusies gandrīz pilnā apjomā (izņemot Kolhoznieku nama augstceltnes vietu, kur agrāk atradās Krievu sēta). No 2017.gada oktobra abas ēkas apsaimnieko biedrība “Free Riga”, kuras paspārnē atvērtas Lastādijas apkaimes rezidences.
Apsekošanas gaitā noskaidrojās, ka ēka Turgeņeva ielā 15 vairāk cietusi pārbūvju gaitā. Toties ēkā Turgeņeva ielā 13 saglabājies ievērojams dažādu periodu oriģinālo būvdetaļu daudzums. Ēkas pamatapjoms celts 1818.gadā. (šāds datējums saglabājies uz oriģinālajām jumta konstrukcijām). Sākotnējais divstāvu plānā taisnstūra formas ēkas apjoms novietots paralēli Turgeņeva ielai. Ēkas pašreizējais apjoms izveidots 19.gadsimta otrajā ceturksnī, kad 1818.gada apjomam pagalma pusē uzcēla piebūvi. Gan ēkas sākotnējais, gan piebūves apjoms būvēts abpusēji tēstu guļbaļķu konstrukcijā, kas stūros savienoti gludajā paksī. Sākotnējai fasādei (tāpat kā blakus ēkai) konstatēts krāsojums ar miltu krāsu gaiši dzeltenā tonī. Sākotnējā apjomā lielā mērā saglabājies 1818.gada, bet piebūvē 19.gadsimta otrā ceturkšņa plānojums. Telpas kārtotas pēc anfilādes principa, tās savstarpēji savienojot ar durvju ailām. Saglabājušās atsevišķas sekundāri pārvietotas 1818.gada klasicisma stila durvju vērtnes, gan arī 19.gadsimta trešā ceturkšņa durvis un logi. Saglabājušās vairākas 19.gs. beigu – 20.gs. sākuma glazētu podiņu krāsnis. Sākotnējā 1818.g. interjeru apdare ir ar roku apdrukātas lieta papīra tapetes, kas līmētas tieši uz koka konstrukcijām. Atsegtajos fragmentos redzama 19.gs. pirmā ceturkšņa tapetēm raksturīga ornamentācija un krāsu toņi. Ierobežoto zondāžu laukumu dēļ pilnas tapešu apdares kompozīcijas nav noteiktas. Tā kā lielā daļā telpu saglabājušās sākotnējās 1818.g. konstrukcijas, iespējams, ka zem sekundāriem uzslāņojumiem atrodamas vēl neatsegtas sākotnējo tapešu apdares, kuru apjoms nav precīzi prognozējams. Divās telpās konstatēti 19.gadsimta otrā ceturkšņa dekoratīvi krāsojumi ar līmes krāsām. Sienu krāsojumu augšdaļā noslēdz trafareta tehnikā izpildītas ornamentālas frīzes joslas. 19.gadsimta trešajā ceturksnī dzīvojamo telpu sienas un griesti apmesti uz niedru klāja. Sienu un griestu sadurvieta izveidota ar gludu ieloci. Sākot ar 19.gadsimta trešo ceturksni interjeru apdarē izmantotas rūpnieciski ražotas papīra tapetes. Lielākoties konstatēti nelieli fragmenti, kuru ornamentālā kompozīcija, kā arī precīza atributācija nav nosakāma. Izņēmums ir viena telpa, kurā pašreizējie īrnieki veikuši lielu sienas laukuma atsegumu. Tapešu fragmenti eksponēti dekoratīva panno veidā. Atsevišķās telpās saglabājušies ar eļļas krāsām izpildīti sienu dekoratīvie krāsojumi, kas datējami ar 20.gadsimta divdesmitajiem – trīsdesmitajiem gadiem. Tie ir vienkārši krāsojumi ~2m augstumā, kuriem augšējā robeža akcentēta ar šauru ornamentālu joslu.
Lai arī ēka Turgeņeva ielā 13 nav iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā, tai ir liela arhitektoniska un kultūrvēsturiska vērtība gan kā pilsētbūvnieciska ansambļa sastāvdaļai, gan arī kā atsevišķam objektam. Ierobežoto zondāžu dēļ (apsekošanas laikā ēka bija apdzīvota) arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas ietvaros netika atrisināti vairāki pētnieciski jautājumi, atbildes uz kuriem var paplašināt zināšanas par ēkas būvvēsturi un sniegt papildus informāciju projektēšanai. Neskaidrs palika sākotnējās vaļējās 2.stāva galerijas konstruktīvais risinājums un kāpņu novietojums, ko nevar noteikt bez plašiem konstrukciju atsegumiem. Šie jautājumi paliek nākotnes pētnieku kompetencē. Pašreizējais uzdevums būtu izstrādāt projekta koncepciju, kas paredz minimālu iejaukšanos ēkas vēsturiskajā substancē, saglabājot tās māksliniecisko vērtību, izceļot tās savdabību un unikālo raksturu.