Raunas pilsdrupu konservācijas laikā arhitekts Ilmārs Dirveiks veicot izpēti, atklājis jaunas, līdz šim nezināmas detaļas par pils būvvēsturi.
Saskaņā ar līdzšinējiem pētījumiem pieņemts uzskatīt, ka 14.-15. gs. uzcelta bīskapa kastela, kas 15. gadsimtā paplašināta, uzsākot priekšpiļu izveidošanu. Sākotnēji būvētas ārsienas, pēc tam DA un DR korpusi. Kā pēdējie uzcelti ZR korpuss un Z tornis. Pils iekšpagalmu ietvēra galerija, no kuras bija ieejas 2. stāva telpās. Galerijas izveidei sienās jau sākotnēji paredzētas 80-90 cm dziļas grīdas siju iestrādes vietas („ligzdas”; šķērsgriezumā ~25 x 25 cm). Sijas liktas ~2,0 m attālumā viena no otras. Ejas augstums no pagalma bruģa bijis ap 4,2 m. Tiek pieņemts, ka sākotnēji arī balsta stabi bijuši no koka un galerija pārsegta ar mūra velvēm tikai J. Lindes laikā 16. gadsimta sākumā. 2020. Gada pavasarī, kad DA korpusa pagalma siena tika sagatavota mūrējuma nostiprināšanai un zudumu daļējai aizpildīšanai, fiksētas galerijas velvju konstrukciju dzelzs enkurojuma vietas. Mūrī saglabājušies slokšņdzelzs fragmenti, kas atbilst velvju sadurvietai un akmens balstu izvietojumam. Konstatētas 5 (no vismaz 10) enkuru vietām ar attālumu ~2,3 m. Sienā sākotnēji iestrādātais enkurojums nozīmē, ka 2. stāva līmenī velvēta galerija, pagalma A pusē izbūvēta jau 14. gs. nevis 15. gs. b. vai 16. gs. sākumā, kā uzskatīts līdz šim.
17. gs. pili pārbūvēja, pielāgojot administratīvā vietvalža mītnei. Spriežot pēc iekšpagalma sienu mūra stratigrāfijas, šajā laikā sienas paaugstinātas vai arī to augšdaļa pilnībā pārmūrēta. Mūrējumā daudz izmantoti mēles tipa dakstiņi un to fragmenti. Šī perioda mūrjavai ir sārta nokrāsa, jo tā satur māla piejaukumu. Virs 2. stāva velvēm mainītas sijas. Saglabājušās unikālas liecības par mūra nostiprināšanu. Uz īsa dēļa liktas sijas galā ar t. s. slēpto raģi iestiprināts un pietapots statnis, kas pēc tam iekļauts sienas mūrējumā. Statnis saglabājies nepilna 1m augstumā. Teorētiski var pieņemt, ka augšdaļā tas analogi savienots ar nākamā līmeņa siju. Koka armējums mūra konstrukcijām Eiropā un Latvijā pazīstams kopš viduslaikiem. Raunas pilī daļēji saglabājies savienojuma fragments, kas ir reta (bet ne unikāla) liecība par 17. gs. būvniecības paņēmieniem. Tamlīdzīgas konstrukcijas atrodamas tikai plašāku mūra destrukciju, vai apjomīgu atjaunošanas darbu gadījumā.
- Pasūtītājs: Raunas novada dome, projekta vadītājs Edgars Plētiens
- Būvprojekta autors: arhitekts: Artūrs Lapiņš
- Arhitektoniskā izpēte: Ilmārs Dirveiks
- Arhitekta asistents: Guntars Jansons
- Telpiskā uzmērīšana: Merko SIA, Māris Kaļinka, Kristaps Kļava
- Būvfirma: Aqua Latvija SIA
http://blog.aigsia.lv/2020/06/raunas-pilsdrupu-konservacijas-projekts/
