Raksts iekļauts krājumā, kurā apkopoti referāti no Homburgas sarunu (Homburger Gespräche. Bökler-Mare-Balticum-Stiftung) un piektās profesora Stena Karlinga (1906-1987) piemiņai veltītās konferences ”Nesvarīgas lietas? Materiālā un ceremoniālā baznīcu prakse 16., 17. gadsimtos Baltijas jūras reģionā”, kas notika 2017. gada rudenī Tallinā.
Rīgas viduslaiku katedrāle divas reizes demolēta ikonoklastiskajos uzbrukumos Reformācijas kustības sākuma periodā: 1524. gada martā un augustā. Bojāta lielākoties tika baznīcas iekārta, neskarot sienu un velvju apdari. Līdz ar to līdz pat 17. gadsimta 1. pusei Rīgas Doms, kas bija nonācis luterāņu pakļautībā, joprojām saglabāja vēlīnās gotikas interjera ornamentālos un figurālos gleznojumus. Situācija mainījās 17. gadsimta 2. pusē.
1689. gada 17. jūlijā Rīgas Doma administrācija vienojās ar krāsotāju amata meistaru Kordu Meijeru par 20 velvju, baznīcas durvju, dziedātāju luktas, solu u.c. priekšmetu apgleznošanu, Meijers piekrita strādāt pēc garīdznieku dotās programmas.
Korda Meijera grandiozais darbs noslēdza pusotru gadsimtu garo Rīgas Doma transformācijas ceļu, no viduslaiku katoļu dievnama kļūstot par savam laikam modernu luterāņu baznīcu. To raksturoja visu piemēroto telpas plakņu un iekārtas priekšmetu virsmu noklāšana ar gleznojumiem par Bībeles, īpaši Jaunās Derības tēmām vai evaņģēliski luteriskajai baznīcai nozīmīgu personu attēlošana. Tādējādi tika realizēta paša Mārtiņa Lutera tēze par nepieciešamību Bībeles stāstus no grāmatas lapaspusēm pārnest uz sakrālo celtņu sienām.
Doma baznīcas barokālais interjers gan hronoloģiski, gan tipoloģiski iekļaujas Ziemeļvācijas, Prūsijas un Skandināvijas apskatītā laikmeta mākslas kopainā, tomēr izceļas ar salīdzinoši agrīniem datējumiem. Tas tapis gandrīz 10 gadus pirms par Zviedrijas baroka izgleznoto baznīcu agrīnu piemēru atzītajiem 1697.,98. gados tapušajiem meistara Ērika Ēriksona Grija gleznojumiem Kungelvas baznīcā Bohuslēnā.
Arī Latvijas teritorijā 18. gs. 1.pusē izplatītajai interjeru gleznojumu pielietojuma kultūrai gan Kurzemes-Zemgales hercogistes, gan Vidzemes luterāņu dievnamos nozīmīgs inspirācijas avots varēja būt jau 17. gadsimta 4. ceturksnī grezni izgleznotās Rīgas baznīcas.
Rakstu izstrādāja: Mākslas zinātņu doktore Vija Strupule.
