Vēsturiski jau kopš pirms krustnešu laikmeta Ludza ir bijusi nozīmīgs reģiona centrs, tirdzniecības ceļu krustpunkts, vieta, kur norisinās aktīvi ekonomiskie un kultūras sakari dažādu tautu starpā, kā arī iekārots mērķis iebrucējiem.
Atskats vēsturē
Vietā, kur vietējo iedzīvotāju un tūristu acis šodien priecē pilsētas vizītkarte – kādreizējās Livonijas ordeņa pils mūri ar episku skatu pāri trim ezeriem, jau senatnē esot atradies latgaļu svētais kalns. Domājams, Livonijas ordeņa pils šeit bijusi jau 14.gadsimtā, bet dokumentāli pierādījumi šim faktam saglabājušies no 1463.gada.
Ludzas pils bija viena no robežpilīm, laika gaitā pabijusi daudzu vēsturisku notikumu epicentrā, tikusi vairākkārt nopostīta un atkal atjaunota. Kādu laiku tajā dzīvojis Polijas un Lietuvas valdnieks Stefans Batorijs, 1577. gadā to ieņēma Ivana Bargā krievu karaspēks, bet Livonijas un Ziemeļu karu laikā bijusi nozīmīgs stratēģisks punkts.
Kopš 18.gadsimta pils atradusies drupu stāvoklī. Interesanti, ka to gleznainais izskats 1830. gadā pievērsis ģenerālgubernatora kņaza Hovanska un viņš lūdzis uzdot pilsētas policijai sekot, lai tās netiktu postītas. Iespējams, pateicoties šim apstāklim Ludzas pilsdrupas līdz mūsdienām ir saglabājušās tik labā stāvoklī – gandrīz tādas pašas, kā attēlotas senākajos zīmējumos.
AIG paveiktie darbi
2005. gadā sagatavots Galvenās pils mūru konservācijas tehniskais projekts, kurš aktualizēts 2008. gadā “Ludzas viduslaiku pilsdrupu fragmentu renovācijas” tehniskais projekts (arhitekts Artūrs Lapiņš).
2014. gadā veiktās arheoloģiskās izpētes laikā (arheologs Artūrs Tomsons) konstatēti atsevišķi mūra fragmenti Priekšpils dienvidu daļā, iepretī zudušajai vārtu vietai.
2015. gadā AIG aktualizē Galvenās pils mūru konservācijas tehnisko projektu, kā arī izstrādā risinājumus apkārtmūra konservācijai (būvprojekta vadītājs Artūrs Lapiņš, arhitekte Sabīne Erte, inženiere Kristīne Klimbe).
Attīstības meta ieceres
Pils attīstības meta uzdevums ir nodrošināt pils ainavas, izziņas un vēsturisko vērtību saglabāšanu un to uztveres veicināšanu. Metā risināta Ludzas pils kā nozīmīgas viduslaiku nocietinājuma būves pieejamības nodrošināšana un eksponēšana, pamatojoties uz objekta būvvēstures arhitektonisku interpretāciju.
Kā telpiski organizējošo viduslaiku pils sastāvdaļu plānots atjaunot pagalmu ar tā bruģa iesegumu un ieslēgumu pa perimetru galvenās pils korpusiem. Priekšpils teritoriju plānots organizēt atbilstoši izpētes gaitā iegūtajiem datiem, atjaunojot ceļa trasējumu no vārtu torņa līdz galvenajai pilij.
Attīstības metā paredzēta arī horizontāla tilta izbūve koka konstrukcijā no Baznīcas kalna uz Pilskalnu.
Ieeja Pilskalnā no ziemeļu puses plānota, atjaunojot esošo uzeju no Lielā Ludzas ezera krastmalas. Kopumā saglabāts esošais kāpņu trasējums, saīsinot pārāk garos (28 pakāpieni) kāpņu laidus un paplašinot un labiekārtojot starplaukumiņus. Kāpņu augšdaļā ieeja Pilī pārvirzīta paralēli Pilskalna ziemeļrietumu nogāzei dienvidu virzienā uz vietu, kur lielāks izlauzums mūrī un ieeja redzama jau 18. gs. beigu zīmējumos.
Plānots izvietot arī informācijas stendus, kuru uzdevums būtu iepazīstināt pils apmeklētājus ar tās
vēsturi, objektā apskatāmajām būvēm vai to fragmentiem, kā arī pašreizējo izpētes stadiju un secinājumiem.
Plānota arī virszemes mūra konstrukciju apgaismojuma izbūve. Apgaismojumu nosacīti plānots iedalīt divās daļās: virszemes konstrukciju izgaismojums un celiņu izgaismojums.
Virszemes konstrukcijas plānots izgaismot ar LED prožektoriem. Kā galvenais pils akcents iecerētas torņa fasādes – to izgaismošanai nogāzē izvietoti vandāļdroši betona vai rūsināta tērauda kubi ar tajos ievietotiem prožektoriem. Logu ailās izvietojami LED gaismekļi ar iespēju mainīt spektra krāsu.
Pēc atjaunošanas pils komplekss būtu pieejama arī apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām.
