22.-25.10.2019. esmu bijusi Igaunijā gandrīz nedēļas garajā pasākumā, ko varētu nosaukt par pieredzes apmaiņas braucienu.
Oficiālais nosaukums „Workshop: Colour Measurement and Documentation in Architectural Paint Research” jeb „Praktiskā konference: Krāsas noteikšana un dokumentēšana arhitektoniskajā izpētē”. Parakstījos uz šo konferenci bez ilgas apdomāšanas, jo, lai arī likās, ka „apmainīties” ar pieredzi vēl īsti nevaru (uz to brīdi strādāju SIA „AIG” mazāk nekā pusgadu turklāt uz pusslodzes), tomēr iegūt, vismaz teorētiski, ārzemju kolēģu pieredzi gan.
Nosacījums, lai piedalītos – nolasīt apmēram 30 minūšu garo „referātu” saistībā ar konferences tēmu. Protams, visa pasākuma norises un darba valoda – angļu. Izaicinājums! Pirmkārt, angļu valoda ir otrā svešvaloda, ko mācījos skolā, tātad, tā vienmēr bijusi man „pasīvā”, otrkārt, man nekad nebija pieredzes uzstāties ārzemju auditorijas priekšā angļu valodā, treškārt, par ko es – iesācēja – varu stāstīt noteikti pieredzējušajiem ārzemju kolēģiem? Ja pirmajos divos punktos neviens man nespētu palīdzēt, tad trešajā palīgā nāca Daiga ar Viju, iesakot izstāstīt par manu pirmo objektu „AIG”. Kā viņas domāja – par Sesavas mācītāja māju. Kad pateicu, ka mans pirmais objekts ir milzīgā dzīvojamā ēka Brīvības ielā 88, Rīgā, tad drīz vien visas nācām pie domas – kāpēc gan nepastāstīt par abiem šiem objektiem. Dažādi pēc savas būtības, bet līdzīgi pēc izpētes metodēm, īpaši kas attiecas uz apdares krāsu toņu noteikšanu un dokumentēšanu.
Gatavošanās process (neskaitot formālu saraksti ar konferences organizatoriem no Igaunijas Mākslas akadēmijas) aizņēma apmēram vienu-pusotru nedēļu: referāta tēmas un struktūras pārdomāšana, prezentācijas un teksta sagatavošana, visa vizuālā noformēšana un galu galā ik vakara „treniņi” runas mākslā.
22.10.2019. Konferences teorētiskā diena: uzstājas igauņi – organizētāji. Runā par vēsturiskajām krāsu noteikšanas un dokumentēšanas tradīcijām, rāda izpēšu sējumus no pagātnes ne tikai ar pielīmētajiem krāsu paraugiem, bet ar reālajiem apdares fragmentiem. Labs materiāls mūsdienu pētniekiem, lai arī šeit paraugi tiek pakļauti izmaiņu riskam ārējo faktoru dēļ. No vēstures igauņi pāriet uz tehnoloģijām. Cik ļoti atšķiras cilvēka acs un fototehnikas krāsu toņu uztvere? Cik ļoti ietekme krāsu toņa piefiksēšana „uz papīra” ar dažādām tehnikām (manuāli jaucot vajadzīgo krāsu toni, izdrukājot paraugu, redzot to uz ekrāna, ieskenējot to utml.)? Ko labāk izmantot krāsu toņa piemeklēšanā – krāsu katalogus vai speciālas krāsu toņu nolasīšanas ierīces?
Nīderlandieši un zviedri ar saviem referātiem ievirza visus teorētiskajās sliedēs: gan tie, gan tie paralēli strādā pie normatīvās bāzes krāsu noteikšanā un dokumentēšanā. Man Nīderlandes „ceļš” tuvāks – tie cenšas izstrādāt rokasgrāmatu tiem, kas reāli saskarsies ar vēsturisko interjeru (krāsojumu) saglabāšanas problēmām (piemēram, pašvaldībām, privātiem pasūtītājiem, izpildītājiem). Zviedri starptautiskajā līmenī strādā pie standarta: īsa un līdz ar to pārāk vispārīgā (proti, maz pielietojamā reālajā dzīvē).
Uz vakarpusi dodamies apskatīties Kirnas muižu – mūsu starptautiskās grupas „darba” objektu”. Tā ir 18.gs. otrās puses muiža, kas pašreiz ir privātīpašumā un ko īpašnieki lēnām, nesteidzoties cenšas izglābt. Jau puskrēslā mājas īpašniece novada mums nelielu ekskursiju pa muižas otro stāvu. Pirmais stāvs ir diezgan labā stāvoklī un tiek izmantots, turpat vienā zālē paredzēta mūsu konferences praktiskā daļa.
23.10.2019. Pirms sākt kaut ko praktiski pētīt Kirnas muižā, turpinām teorētisko daļu, proti, uzstāšanās ar saviem referātiem. Konferenci uzsāk vietējais fizikas profesors, kas parāda dažus krāsas toņu uztveršanas „trikus” no fizikas un cilvēka smadzeņu viedokļa. Pēc tam visi nolēma, kamēr diena ir gaiša, pastrādāt praktiski.
Mūsu visu „izpētes” objekts – zāle muižas pirmajā stāvā ar interjeru, kas vedina domāt par neogotiku. Taču jautājums – vai interjers pilnībā ir neogotikas paraugs? Sadalāmies 4 darba grupās tā, lai tās ir pēc iespējas “starptautiskākas”, proti, lai sajauktos dažādu valstu (Igaunija, Lietuva, Latvija, Zviedrija, Nīderlande, Itālija) izpētes pieredzes. Darbs katrā grupā norit dažādi – citi ķeras pie kontrolatsegumiem, citi pie kārtīgas pārdomāšanas, citi – pie tehnisko resursu analīzes.
Pēc pusdienām turpat muižā turpinās lasījumi. Lietuviešu kolēģi pārsteidz ar izpētes dokumentēšanu ar roku. Pilnīgi manuāli. Izpētes metodes no mūsu būtiski neatšķiras. Igauņu studenti pastāsta vēl par dažādiem praktiski-pētnieciskajiem projektiem saistībā ar vēsturisko ēku apdari. Itālietes izstāsta par izpēšu vizualizēšanas metodēm un tehniskajām iespējām (3D modeļu projektēšana utml.). Es no uztraukuma norunāju krietni vairāk kā pusstundu, taču esmu pārliecināta – arī es sniedzu kaut ko jaunu ārzemju kolēģiem. Piemēram, daudzi aizdomājās par SIA „AIG” pieeju – līmēt izpētes sējumā „īstās” fotogrāfijas, nevis drukāt krāsainus attēlus, daudzi augstu novērtēja trafaretu dokumentēšanas paņēmienu ar dažādiem svītrojumiem-punktojumiem – tā arī melnbaltajā izdrukā nepazūd informācija par dažādiem toņiem. Katrā gadījumā patiešām sajutu, ka esmu apmainījusies ar pieredzi. Color_in_hist.interior_2019_A.Kozorovicka
24.10.2019. Praktiskā darba noslēguma diena. Darbs visiem norit intensīvi. Gribās paspēt rast atbildi uz sākotnējo jautājumu par interjeru. Man pietrūkst vēsturiskās arhīvu informācijas. Birojā jau esmu pieradusi, ka lietas jāskatās (vismaz jāmēģina skatīties) kompleksi. Interjeru nevar atraut no būvvēstures, vēstures utml. Paralēli paspēju izstaigāt dienas gaismā muižas otro stāvu – cik tur daudz darba, bet cik daudz arī saglabājamo vērtību! Paralēli igauņi veic eksperimentus ar krāsu toņu noteikšanu pie dažāda apgaismojuma un ar krāsu toņu uztveri dažādiem cilvēkiem. Eksperimenti, protams, parāda, cik tas viss ir subjektīvi un relatīvi.
Konferences laikā apmeklējām arī divas restaurētas muižas: Purdi muižas un Põhjakas muiža – divas dažādas pieejas. Viena – drīzāk rekonstrukcija-remonts ar restaurācijas iezīmēm, otra – faktiski konservācija.
25.10.2019. Konferences noslēgums. Atkal Tallina – Igaunijas Mākslas akadēmija. Darba grupas prezentē savus rezultātus. Protams, kontrolatsegumu rezultāti bija vienādi, neviens arī neuzdrošinājās izdarīt „gala” secinājumus attiecībā uz telpas interjeru. Bet bija ļoti interesanti paklausīties un ieraudzīt, cik dažādas ir pieejas un interpretācijas (redzējums) dažādās valstīs un dažādiem cilvēkiem ar dažādu pieredzi un darba stāžu. Mans personīgais rezultāts un secinājumi – izaicinājumi ir jāpieņem!
